Starp akmeņiem dzimusī : Ziņu aģentūra ZS
5 Decembris , Pirmdiena
Dzīve :

Starp akmeņiem dzimusī

Dzīve » Interesanti

Palielināt Samazināt 19 Apr 2011 , 20:51

Starp akmeņiem dzimusī

RADUSIES NO VISPARASTĀKĀS PROSAS BIEZPUTRAS, MAIZE – KĀ RAUDZĒTA, TĀ NERAUDZĒTA – IR NEATŅEMAMA MALTĪTES SASTĀVDAĻA VISĀ PASAULĒ. LATVIJĀ MAIZEI VELTĪTS DAUDZ SLAVINĀJUMU, SĀKOT AR DAINĀM UN BEIDZOT AR LITERATŪRAS KLASIKU.

Maizes pirmsākumi meklējami pirms trīsdesmit tūkstošiem gadu, kad pirmatnējie cilvēki starp akmeņiem saberza graudus, sajauca tos ar ūdeni un ieguva putru. Ja var ticēt senajām liecībām, tad šī putra tapusi nevis no mums tik ierastajiem kviešiem un rudziem, bet no prosas un miežiem. Tas, protams, nebija maizes rieciens mūsdienu izpratnē, tomēr deva sātu un remdināja izsalkumu. Te vietā būtiska piebilde – uguni cilvēki vēl nemācēja iegūt. Brīdī, kad tas notika, mūsu priekšteči šķidro tumi iemācījās gan izvārīt, gan izcept. Ceļš līdz raudzētai mīklai vēl bija tāls, bet šādi tādi plācenīši izdevās.

Skābās mīklas noslēpums

Par maizes dzimteni var dēvēt Ēģipti. Jau Bībelē šī zeme nodēvēta par maizes klēti. Balstoties uz arheoloģiskajos izrakumos iegūtajām liecībām, secināts, ka ēģiptieši raudzēto maizi sākuši cept jau pirms pieciem sešiem tūkstošiem gadu.
Ēģiptieši pirmie atklāja maizes mīklas skābšanu. Ja citur pasaulē skābšanu uzskatīja par pūšanas sākumu un nekavējās no skābā produkta atbrīvoties [skābt un rūgt drīkstēja tikai dzērieni], tad ēģiptieši riskēja – kārtīgi izpliķēja mīklu un izcepa. Galarezultāts patīkami pārsteidza – maize izdevās vieglāka, gardāka, kraukšķīgāka un ilgāk turējās svaiga. Ar šīm īpašībām pilnībā pietika, lai skābā mīkla kļūtu par vērtīgu un dārgu produktu.
Šīs prasmes ar laiku nonāca Senajā Grieķijā, bet vēlāk Romā.

Mālu – ar rokām, maizi – ar kājām
Grieķu dzejnieks Hērodots savās vārsmās rakstīja: “Mana tauta ir vienīgā, kura maizi mīca ar kājām, bet mālus – ar rokām.” Maiznieka darbs patiesi nebija no vieglajiem, un vairākus gadu tūkstošus neviens necentās to jelkādā veidā uzlabot.
Mūsu ēras sākumā parādījās maizes ceptuves, kur katram vīrietim bija savs pienākums – krāsns iekurināšana, mīklas mīcīšana, ūdens sagatavošana un miltu sijāšana. No Plīnija Vecākā darbiem var uzzināt, ka 175. gadā pirms mūsu ēras Romā darbojās ceptuves, kur strādāja brīvlaistie vergi. Maizes cepēja amats kalpoja kā pakāpiens karjerā, jo ar laiku bijušais vergs varēja kļūt pat par augstmani. Pagātnei nebija nozīmes, pietika ar to, ka biji maizes cepējs! Par šī amata patiešām lielo nozīmi liecina izrakumos atrastais piemineklis maizniekiem – tā reljefā attēlots maizes cepšanas process.

Melnā – spēkam, baltā – laimei
Ja Rietumeiropa ir pārņemta ar dažādām balto miltu maizēm, tad Austrumeiropai ir raksturīga no rudzu miltiem cepta maize. Ārzemnieki mūsu maizi sauc par melno, bet mēs paši, tāpat kā mūsu slāvu kaimiņi, sakām – rupjmaize. Tās dēļ gan baltieši, gan slāvi gatavi atdot par to pēdējo kreklu, sevišķi, ja atrodas tālu prom no dzimtenes. Pat slavenais dzejnieks Puškins, atrodoties ceļojumā, kādā vēstulē draugam raksta, ka atdotu visu par gabaliņu krievu rupjmaizes. Slāviem patīk leģenda, ka rupjmaize ir īstu kristiešu ēdiens, jo tikai pareizticīgie ēd rupjmaizi, turpretī katoļi – baltmaizi.
Krievu klosteros radusies ne viena vien maizes šķirne. PSRS laikos tik populāro Borodinas maizi, ceptu no rudzu un kviešu miltu maisījuma, sauktu par ķieģelīti, radīja mūķenes Borodinas klosterī, ko savulaik bija dibinājusi kāda Borodinas kaujā bojā gājuša ģenerāļa atraitne.

Latviešu rupji melnā mīla

Palasot latviešu dainas, jāsecina, ka latvieši apdziedājuši maizi gluži tāpat kā grieķi vīnu. Ar maizi varēja dabūt gan labu vīru, gan sarunāt ar suni, lai labi gana aitas: Sunīšam maizi devu/Pa lielam gabalam/ Sunīts manim avis gana/Šādu garu vasariņu. Graudu pilna klēts likumsakarīgi nozīmēja pārticību. Taču, lai izceptu maizi, tam bija jāveltī teju viss zemkopja gads – sākot ar aršanu un ecēšanu, beidzot ar labības kulšanu un graudu malšanu. Vienīgais brīvbrīdis bija ziema, bet arī tad latvietis nevarēja būt rāms – ja nu uznāk kailsals un visi ziemāji izsalst?
Maizes cepšana bijusi vesels rituāls, kura laikā gan lūpas jāšmaukstina, gan pupi jākustina, gan mīklas mīcītājai vīrieša cepure galvā jāliek. Pēdējais garantēja, ka maize labi rūgs. Pēc maizes garozas biezuma zīlēja gan nākamo gadu, gan precēšanās iespējas. 
Kaut nākusi no laukiem, maize ātri iekaroja pilsētas – saglabājušās liecības, ka jau 14. un 15. gadsimtā Rīgā dibinātas diennakts ceptuves.


Ja vēlies nobalsot par šo rakstu, sūti SMS ar tekstu

TXT BALSS

uz numuru

1897


Nobalsots 90 reizes


Maksa (0,36 LVL) ir pievienota telefona rēķinam vai atrēķināta no priekšapmaksas kartes.
Atbalsts: +37129469896 | zinuspice@gmail.com | Piedāvā fortumo.lv
IESKATIES!

Materiāls publicēts sadarbībā ar vietni

Ievietots : 19 Aprīlis 2011

Skatīts : 272 reizes

Avots : http://legendas.lv/content/starp-akmeniem-dzimusi

Birkas : graudus, maize, mīklai, mīklas, plācenīši, maizes, RAUDZĒTA, MAIZEI, maltītes

(Balsu nav)
Portāls iesaka
Komentāru pagaidām nav. Esi pirmais !
Pievienot komentārus var tikai reģistrētie lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]
Ziņu Spice neatbild par rakstiem pievienotajām lasītāju atsauksmēm, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot atsauksmes, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Ziņu Spice patur tiesības liegt rakstu komentēšanas iespēju, kā arī dzēst neatbilstošos komentārus.
Komentāru noformēšana
kas-notiek.ucoz.lv

Maini savu attieksmi pret lietām, kas tevī rada nemieru, un tu atradīsies drošībā.
-- Marks Aurēlijs

«Žigulis» nepamana «sarkano» un pakļūst zem tanka

  • Visi aktuālie video
  • 5 Decembris vēsturē

    Vai jūsu paziņu lokā atrodas kāds, kurš nemaksā nodokļus?
    Atbildes: 45
    Ārstniecības augi Latvijā | Пик известий | Uzturēšanu nodrošina uCoz | Katalogs | Kinofilm@LV