Skalpeļa ēnā : Ziņu aģentūra ZS
8 Decembris , Ceturtdiena
Dzīve :

Skalpeļa ēnā

Dzīve » Vēsture

Palielināt Samazināt 19 Jūl 2011 , 20:42

Skalpeļa ēnā

LASOT PAR CILVĒKIEM, KURI IR AR MIERU DESMITIEM REIŽU GULTIES ZEM ĶIRURGA SKALPEĻA, LAI TIKAI IEGŪTU LĪDZĪBU AR KĀDU SAVĀ PRĀTĀ IZLOLOTU ETALONU, TĀ VIEN SĀK LIKTIES, KA PASAULE IR SAJUKUSI PRĀTĀ PATI NO SAVAS VARĒŠANAS. TOMĒR, IZRĀDĀS, PLASTISKĀ ĶIRURĢIJA NEBŪT NAV MŪSDIENU IZGUDROJUMS, BET GAN TĀDĀ VAI CITĀDĀ FORMĀ PAZĪSTAMA JAU KOPŠ AIZLAIKIEM.

Vissenākās liecības par mēģinājumiem uzlabot cilvēka izskatu ar ķirurģiskām metodēm atrodamas jau Senās Ēģiptes papirusos. Tā kā papirusu izgatavošanas tehnoloģija tiek datēta ar 1600. gadu pirms mūsu ēras, taču tajos aprakstītās prasmes acīmredzami izmantotas jau krietni senāk, zinātnieki pieņēmumos par plastiskās ķirurģijas rašanos min pat tik senu pagātni kā 3000 gadu pirms mūsu ēras.
Ēģiptieši gan īpaši neaizrāvās ar dzīvu cilvēku ārienes izskaistināšanu, lai arī ir saglabājušās liecības, ka, izdarot operācijas medicīnisku indikāciju dēļ, ķirurga goda lieta bija arī rūpes par manipulāciju estētisko aspektu.

Nost ar taukiem!
Eiropā plastiskā ķirurģija ienāca, pateicoties senajiem romiešiem, kuri bija lieli skaistuma un dailes slavinātāji un visa neglītā un anomālā noliedzēji. Slavenās romiešu pirtis un publiskā atkailināšanās parādīja defektus, tāpēc cilvēki, kuriem tādi piemita, meklēja iespējas no tiem atbrīvoties ķirurģiskā ceļā. Tā kā tas bija izteikts patriarhāta laikmets, plastikas ķirurgu pacienti galvenokārt bija vīrieši, kuriem tika veiktas tādas operācijas kā apgraizīšana vai krūšu samazināšana – lai arī valdīja ēšanas kults, tuklums nebija cieņā arī toreiz!
Papildus romiešu ķirurgiem pavērās plašs darbalauks rētu noņemšanā: rēta uz muguras nozīmēja vienīgi to, ka vīrietis karalaukā pagriezis ienaidniekam muguru – tātad rīkojies gļēvulīgi – vai arī ticis nopērts ar pātagu kā vergs. Atradās arī vergi, kuri vēlējās atbrīvoties no iededzinātajām rētām, tiklīdz radās tāda iespēja.

Pateicība sifilisam
Vēlīnajos viduslaikos plastiskā ķirurģija piedzīvoja īsu uzplaukuma periodu, lai arī operācijas lielākoties tika izdarītas bārddziņu darbavietās un ar attiecīgiem instrumentiem. Tomēr ne katrs bārddzinis varēja lepoties ar zināšanām par deguna salīmēšanu, izmantojot paša pacienta ādas strēmeles, – šādas prasmes tika turētas lielā noslēpumā un nodotas no tēva dēlam.
Renesanses laikmetā plastiskā ķirurģija beidzot tika atzīta par atsevišķu medicīnas nozari un tika dēvēta par skaistuma ķirurģiju. Sešpadsmitajā gadsimtā veselu apvērsumu šajā jomā veica itālis Gaspāre Taljakoci, kuru daudzi zinātnieki uzskata par mūsdienu plastiskās ķirurģijas īsteno pamatlicēju. Viņam pavērās gana plašs darbalauks, tā kā notika pastāvīgas divkaujas, ielu kautiņi un sifilisa uzliesmojumi un cilvēki viegli tika pie visdažādākajām brūcēm un pamanījās pazaudēt pat visu degunu. Atšķirībā no agrāk valdošajiem uzskatiem, ka slimība tiek sūtīta cilvēkam kā sods, Taljakoci aizstāvēja katra indivīda tiesības atjaunot savu ārieni un uzlabot sevi gan fiziski, gan emocionāli, tādējādi attaisnodams paša izdarītās ķirurģiskās manipulācijas.

Nodevīgie deguni
Pēc drūmajiem viduslaikiem reliģiozās doktrīnas mazliet atslāba, un Taljakoci paustajam uzskatam, ka bez deguna palikušu cilvēku neatkarīgi no notikušā iemesliem vajadzētu uzskatīt par pacientu, nevis grēcinieku, kam jādeg elles liesmās, piekrita aizvien vairāk mediķu. 1818. gadā Karls Ferdinands Grēfe palaida tautās jēdzienu „plastiskā ķirurģija”, atvasinot to no grieķu valodas vārda plastikē, kas apzīmē veidošanas jeb formas piešķiršanas mākslu.
Amerikā plastikas ķirurgi sākotnēji nodarbojas ar zaķalūpu un vilkarīkļu koriģēšanu, bieži vien izmantojot šim nolūkam pašizgudrotus vai īpaši pielāgotus instrumentus. Deguna operācijas amerikāņu ķirurgu darba kārtībā nonāca daudz vēlāk – un nevis sifilisa vai pārlieku kareivīgu cilvēku, bet gan daudz smalkāka iemesla dēļ: deguna forma tieši Amerikā nesaraujami saistījās ar cilvēka rasi, un atradās ne mazums tādu, kas vēlējās tādā veidā izsisties cilvēkos.

Šarlatānu ēras beigas
Pirmais pasaules karš bija laiks, kad ķirurgiem radās plašas iespējas pilnveidot meistarību, lāpot kaujaslaukā gūtās brūces. Tas bija arī laiks, kad vēl nebija noteikti strikti profesionāli kritēriji – ikviens nepieredzējis ķirurgs varēja uzdoties par plastikas ķirurgu un izdarīt operācijas, kuru sekas bieži vien bija amputācija vai neglītas un slikti dzīstošas rētas. Šī iemesla dēļ plastiskā ķirurģija daudzu cilvēku prātos tika saistīta ar terminu „šarlatānisms”. ASV punktu šādai patvaļai pielika Amerikas Plastikas ķirurgu asociācijas izveidošana 1931. gadā: par tās biedriem varēja kļūt vienīgi attiecīgi sertificēti un prasmīgi ārsti.
Otrā pasaules kara laikā estētiskā ķirurģija ieguva gluži negaidītu popularitāti, pateicoties vadoņu norādījumiem no augšas. Rūpēs par āriešu rasi Hitlers nacistiskajā Vācijā izdeva rīkojumu, saskaņā ar kuru plastikas operācijas kļuva obligātas gadījumos, kad vajadzēja padarīt pārāk neglītu karavīru par īstu karavīru. Arī Benito Musolīni Itālijā izmantoja estētisko ķirurģiju, lai uzlabotu karavīru kaujas sniegumu.
   
Silikona uzvaras gājiens

Viena no populārākajām estētiskās ķirurģijas operācijām mūsdienās ir krūšu palielināšana. ASV veiktajos pētījumos apstiprinājies, ka 2007. gadā tā bijusi vispopulārākā operācija sievietēm. Nedalot pacientus pēc dzimuma, vislielāko popularitāti ir iekarojusi liposakcija jeb tauku atsūkšana. Pati pirmā krūšu palielināšanas operācija mūsdienu izpratnē notika jau 1893. gadā, kad Vācijas pilsētā Heidelbergā ķirurgs Vinsents Černi operēja 41 gadu vecu dziedātāju, kurai no krūts tika izņemts audzējs. Sagadīšanās dēļ sievietei uz muguras tika konstatēts cits audzējs – lipoma, kuru ārsts ieoperēja krūtī.
Lielo krūšu popularitātes gājiens aizsākās pagājušā gadsimta 60. gados. Pirmās, kas padarīja krūtis formīgākas, izmantojot šķidra silikona injekcijas, bija striptīzdejotājas. [Japānā šādas injekcijas tika izmantotas, lai piešķirtu kaut cik apaļīgas aprises no poliomielīta cietušām kājām.] Tomēr šī operācija bieži vien izraisīja bīstamas blaknes, kas ļaunākajā gadījumā varēja novest pat pie krūšu amputācijas un veicināja neizbēgamu krūšu noslīdēšanu līdz 40 gadu vecumam. Vēlāk tika izgudroti silikona implanti, kas uz kādu laiku atrisināja krūšu palielināšanas problēmu bez tik dramatiskām blakusparādībām.


Ja vēlies nobalsot par šo rakstu, sūti SMS ar tekstu

TXT BALSS

uz numuru

1897


Nobalsots 95 reizes


Maksa (0,36 LVL) ir pievienota telefona rēķinam vai atrēķināta no priekšapmaksas kartes.
Atbalsts: +37129469896 | zinuspice@gmail.com | Piedāvā fortumo.lv
IESKATIES!

Materiāls publicēts sadarbībā ar vietni

Ievietots : 19 Jūlijs 2011

Skatīts : 285 reizes

Avots : http://legendas.lv/content/skalpeka-ena

Birkas : romiešiem, skalpeļa, Ēģiptieši, ĶIRURGA, ķirurgi, ĶIRURĢIJA, ķirurģiskām, operācijas

(Balsu nav)
Portāls iesaka
  • Naudas lietas: Peļņas eksperiments

  • Salāti ar pikantiem grauzdiņiem

  • Serģis atgriezīsies motokrosā

Komentāru pagaidām nav. Esi pirmais !
Pievienot komentārus var tikai reģistrētie lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]
Ziņu Spice neatbild par rakstiem pievienotajām lasītāju atsauksmēm, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot atsauksmes, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Ziņu Spice patur tiesības liegt rakstu komentēšanas iespēju, kā arī dzēst neatbilstošos komentārus.
Komentāru noformēšana
kas-notiek.ucoz.lv

Labu gribot, tu bieži vari nodarīt ļaunu, tāpēc, pirms vēlies izdarīt ko labu, rūpīgi visu apsver.
-- Huns Czi Čens

«Žigulis» nepamana «sarkano» un pakļūst zem tanka

  • Visi aktuālie video
  • 8 Decembris vēsturē

    Vai uzskatāt, ka klimata pārmaiņas var reāli apdraudēt Latviju?
    Atbildes: 45
    Ārstniecības augi Latvijā | Пик известий | Uzturēšanu nodrošina uCoz | Katalogs | Kinofilm@LV