Skrējiens caur komētas asti : Ziņu aģentūra ZS
5 Decembris , Pirmdiena
Dzīve :

Skrējiens caur komētas asti

Dzīve » Vēsture

Palielināt Samazināt 23 Jūl 2011 , 19:33

Skrējiens caur komētas asti

1910. GADA 5. MAIJĀ AVĪZES FRANCIJĀ IZNĀCA AR PUSNOPIETNĀ, PUSIRONISKĀ STILĀ IETURĒTIEM PAZIŅOJUMIEM, KA NĀKAMAIS NUMURS IZNĀKŠOT PĒC PASAULES GALA. TUVOJĀS STUNDA, KAD HALEJA KOMĒTAI VAJADZĒJA PIETUVOTIES ZEMEI. DAUDZI BIJA PĀRLIECINĀTI, KA NEKO LABU ŠĪ SASTAPŠANĀS NESOLA.

Patiesībā brīdī, kad miljoniem Zemes iedzīvotāju naktsmieru laupīja bailes no kārtējās pastarās tiesas, Haleja komēta nebija nekas jauns ne astronomiem, ne citiem daudzmaz izglītotiem pilsoņiem. Cilvēce šo komētu jeb, kā vecos laikos teica, astes zvaigzni pazina jau 200 gadu, kopš brīža, kad angļu astronoms Edmunds Halejs 1705. gadā atklāja, ka astainie debess ķermeņi izplatījumā met lokus un mēdz atgriezties. Konkrēti Haleja komēta Zemi apciemoja ik pēc 75-76 gadiem. Taču atšķirībā no agrākiem laikiem tagad ļaudis daudz vairāk lasīja avīzes, no kurām uzzināja, ka tik tuvu kā 1910. gada 18./19. maijā [pēc jaunā stila] komēta Zemei vēl nekad neesot pienākusi. Pēc astronomu aprēķiniem, mūsu planētai minētajā dienā vajadzēja vairākas stundas atrasties Haleja komētas astē. Par nelaimi, zinātne tobrīd jau bija attīstījusies tiktāl, lai ar spektrālās analīzes palīdzību noteiktu, ka šajā astē ir diezgan daudz nāvējošās ciāna gāzes. Ārprāts! Ja cilvēce nesadegs komētas ugunīgajā astē, droši vien saindēsies ar tajā esošajām gāzēm!

Uz komētas veselību!
Kad liktenīgais brīdis jau klauvēja pie durvīm, aizvien vairāk ļaužu pasaulē sāka uzvesties dīvaini. Austrijā un Itālijā lauku rajonos zemnieki izpārdeva lopus, bet naudu nodzēra, jo pastarās tiesas priekšā to jau tāpat nevajadzēšot. Zemes un komētas tikšanās priekšvakarā uzdzīve sita augstu vilni. Parīzē visi krodziņi bija pārpildīti. Ļaudis Romā uz ielas dzēra vīnu no pudelēm un iztukšotas meta Tibrā, saukdami: "Lai dzīvo komēta!" Spānijas ciemos un pilsētās ļaudis gavēja, cītīgi sūdzēja grēkus un vadīja bezmiega naktis ielās. Katoļu augstākā garīdzniecība lūdza pāvestu dot savu vērtējumu komētas sakarā, bet Vatikāns lika Sv. Pētera baznīcu naktī no 18. uz 19. maiju atstāt atvērtu, lai ļautu ticīgajiem lūgt Dievu un nožēlot grēkus. Madridē dievkalpojumi baznīcās notika nepārtraukti. ASV sektanti rīkoja pamatīgas procesijas. "Simti tūkstošu ļaužu ar lūgšanām cer grozīt Dieva prātu un novērst tuvojošos katastrofu," ziņoja avīzes. Bailes no pasaules gala bija tik lielas, ka viens otrs pat izdarīja pašnāvību vai sajuka prātā. "Vairākās Francijas un Vācijas pilsētās policija devusi atļauju sagaidīt pasaules bojā iešanu ar dažādu izpriecu sarīkošanu, tur tad arī dzēruši un dziedājuši, gaidīdami, kad nāks pēdējais brīdis, bet, protams, nekā cita nav sagaidījuši kā nejaukas paģiras," vīpsnāja Jaunā Dienas Lapa. Latvieši uz šā fona patiešām uzvedās prātīgāk un racionālāk. Ar nelieliem izņēmumiem Latvijas ļaudīs biedējošā dabas parādība izraisīja vien ziņkāri.

Ne asti neieraudzīja
Latviešu lasītājs jau laikus tika informēts, ka Haleja komētas satuvināšanās ar Zemi gaidāma 6. maija [pēc jaunā stila - 19. maija] naktī no pulksten 3.22 līdz 4.22. Rīgas Avīze 5. maijā no saviem piekritējiem atvadījās ar vārdiem: "Nākošā naktī no trešdienas uz ceturtdienu notiks nu reiz sen gaidītā un daudz minētā mūsu zemes lodes skriešana caur Haleja komētas asti. Tātad uz redzēšanos rītu. Cerēsim, ka visi iztiks astei sveiki un veseli cauri." Latvijas ļaudis patiešām ticēja preses slejās lasītajiem zinātniskajiem skaidrojumiem, ka komētas ir "pilnīgi pareizi, noteikti kustošies ķermeņi, līdzīgi planētām, un nevis kāda dievišķa parādība, kura būtu sūtīta pārmācīt un sodīt grēkos kritušo cilvēci". Kādas interesantas dabas parādības, piemēram, ziemeļblāzmu, neparastu karstumu, vētras, pērkona negaisus vai zvaigžņu lietu, gan varot sagaidīt. Tos ļaudis patiešām alka. "Rīdzinieki un sevišķi jūrmalnieki ar interesi gaidīja pienākam ievērojamo brīdi. Jūrmalā rīta agrumā redzēja daudz ļaužu, kuri gaidīja Haleja komētu," ziņoja Latvija. Tikmēr Jaunā Dienas Lapa 6. maijā rakstīja: "Haleja komētu skatīt šorīt bija izgājuši daudz ļaudis ārpus Rīgas. Dzegužu un Grīziņa kalni mudžēja no dabas skatu cienītājiem. Daži teicās jau no pusnakts tur atrodamies." Ziņkārīgie bija sakāpuši pat uz māju jumtiem un baznīcu torņos. Taču vērotāji ar tālskatiem spēja ieraudzīt vien melnu punktu uz Saules fona, turklāt līdz ar rītausmu tas drīz pazuda. "Varbūt, ka šis punkts bija Haleja komēta, bet viņas greznā ietērpa ar asti nedabūjām redzēt," žēlojās avīzes korespondents.

Plosts Noasa plūdiem
Pienākot jaunai dienai, prese bez gandarījuma konstatēja, ka nekas ārkārtīgs nav noticis. Kvalitatīvi Haleja komētas vērojumi bija izdevušies tikai Ziemeļamerikā. Tā bija pirmā reize cilvēces vēsturē, kad komētu izdevās nofotografēt. Eiropā astronomi neslēpa vilšanos. Debesis izšķirīgajā naktī sākumā bija skaidras, laiks rāms, bet vēlāk apmācās. Latvijas avīžu redakcijās ienāca pretrunīgas ziņas par komētas vērojumiem plašajā Krievijas impērijā. Kerčā ļaudis esot redzējuši "milzīgi garu komētas asti, kas sniegusies uz augšu līdz Piena ceļam", bet ne pašu komētas galvu. Savukārt Plockā, mūsdienu Polijas teritorijā, viss bijis otrādi - galvu manījuši, bet asti ne. Tur komēta it kā metusi loku, bet pēc tam pazudusi uzlecošās saules staros. Lasītājiem uzreiz tika ieteikts šos ziņojumus uzņemt kritiski, jo tie gluži nesaskanot ar zinātņu vīru teikto. Labāk esot pavērot komētu tuvākajos vakaros īsi pirms saulrieta.
Lai gan vairums rīdzinieku un Latvijas iedzīvotāju astes zvaigznes uznācienu bija sagaidījuši paļāvīgā mierā, tomēr daudzi nepaļāvās uz to, ka viss būs kārtībā. "Daži pavadījuši kritisko nakti pagrabos, lai izsargātos no kaitīgām gāzēm, citi atkal sanesuši visas ēdamas vielas: maizi, gaļu un labi daudz ūdens savos dzīvokļos, jo domājuši, ka komētas aste nogāzīšot jumtus un skursteņus un tā varbūt aizsprostošot visas izejas; lai būtu, kamēr nāk glābēji, ko mitināties. Kāds kungs Pārdaugavā pat sanaglojis pulka dēļus kopā, jo prātojis, ka būšot tādi pat plūdi kā Noasa laikos, un cerējis uz šā plosta ar savējiem virs ūdens turēties. Ļoti daudzi piedzērušies līdz nesamaņai, jo baidījušies skaidrā prātā briesmas sagaidīt," bija ievērojusi Rīgas Avīze.




Ja vēlies nobalsot par šo rakstu, sūti SMS ar tekstu

TXT BALSS

uz numuru

1897


Nobalsots 98 reizes


Maksa (0,36 LVL) ir pievienota telefona rēķinam vai atrēķināta no priekšapmaksas kartes.
Atbalsts: +37129469896 | zinuspice@gmail.com | Piedāvā fortumo.lv
IESKATIES!

Materiāls publicēts sadarbībā ar vietni

Ievietots : 23 Jūlijs 2011

Skatīts : 294 reizes

Avots : http://legendas.lv/content/skrejiens-caur-kometas-asti

Birkas : debess, Zemei, komētu, komētas, astronomiem, KOMĒTAI, komēta, HALEJA, Zemes

(Balsu nav)
Portāls iesaka
Komentāru pagaidām nav. Esi pirmais !
Pievienot komentārus var tikai reģistrētie lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]
Ziņu Spice neatbild par rakstiem pievienotajām lasītāju atsauksmēm, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot atsauksmes, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Ziņu Spice patur tiesības liegt rakstu komentēšanas iespēju, kā arī dzēst neatbilstošos komentārus.
Komentāru noformēšana
kas-notiek.ucoz.lv

Patiesībai asara salda, meliem rūgta.
-- Latviešu skv.

«Žigulis» nepamana «sarkano» un pakļūst zem tanka

  • Visi aktuālie video
  • 5 Decembris vēsturē

    Kā rūpējaties par ugunsdrošību mājās?
    Atbildes: 14
    Ārstniecības augi Latvijā | Пик известий | Uzturēšanu nodrošina uCoz | Katalogs | Kinofilm@LV