Dzīvība pret brīvību. Civilizētās Romas necilvēcīgā izprieca - gladiatoru cīņas : Ziņu aģentūra ZS
5 Decembris , Pirmdiena
Dzīve :

Dzīvība pret brīvību. Civilizētās Romas necilvēcīgā izprieca - gladiatoru cīņas

Dzīve » Vēsture

Palielināt Samazināt 12 Mar 2011 , 21:09

Dzīvība pret brīvību. Civilizētās Romas necilvēcīgā izprieca - gladiatoru cīņas

ROMAS IEDZĪVOTĀJI TIEK VĒRTĒTI KĀ VIENA NO ATTĪSTĪTĀKAJĀM SENATNES CIVILIZĀCIJĀM. TAČU TAJĀ PAŠĀ LAIKĀ ROMIEŠI PRIECĀJĀS PAR KO TĀDU, KAS MŪSDIENĀS TIKTU UZSKATĪTS PAR NECIVILIZĒTU, - PAR GLADIATORIEM UN VIŅU ASIŅAINAJĀM CĪŅĀM.

Paši romieši uzskatīja, ka pirmie gladiatori bijuši vergi, kas savstarpēji cīnījās līdz nāvei kāda Romas aristokrāta bērēs aptuveni 250 gadu pirms mūsu ēras. Šādu izrādi sarīkoja nelaiķa radinieki, lai godinātu viņa piemiņu.
Pamazām gladiatoru cīņas kļuva par atsevišķu izrādi, nevis kāda pasākuma sastāvdaļu. Cīņu rīkotāji tādējādi uzsvēra savu varu un ietekmi vietējās kopienās. Gaidāmās izrādes panākumi lielākoties bija atkarīgi no tā, cik daudz gladiatoru piedalījās - jo vairāk cīnītāju bija, jo krāšņāka solījās būt gaidāmā izrāde.
Gladiatori bija nolemti cīņai neatkarīgi no tā, ko vēlējās paši. Par gladiatoriem kļuva nebrīvi cilvēki - vergi, karagūstekņi; cilvēku varēja pārdot, lai padarītu par gladiatoru, vai pat vienkārši nodot šādam liktenim. Tiesa, reti kad par gladiatoriem kļuva brīvi ļaudis, kurus uz šādu riskantu soli, kas varēja kļūt par pēdējo viņu mūžā, mudināja vajadzība pēc finansiāliem līdzekļiem.

Starp brīvību un nāvi
Gladiatora dzīve lielākoties bija īsa, pilna riska un baiļu par dzīvības zaudēšanu. Katra gladiatora likteni būtībā izšķīra pirmās reizes arēnā - jau pēc dažām cīņām bija skaidrs, vai gladiatoru gaida nākotne un apbalvojumi vai arī nāve, kas ātri vien nodos viņu aizmirstībai. Iespējams, mūsdienu cilvēks nekad neizpratīs, kā, cīnoties līdz spēku izsīkumam, daži gladiatori spēja uzvarēt pat pārdesmit cīņās pēc kārtas. Šie patiesi unikālie cīnītāji saņēma no imperatora dāvanu - brīvību, un attiecīgajā dienā gladiatoru skola, no kuras varonis bija nācis, sarīkoja greznas svinības.
Saglabājušās liecības par kādu neparastu gladiatoru no Pompejiem, kurš pirms brīvlaišanas uzvarējis vairāk nekā 500 cīņās un palicis dzīvs, tiesa, dažās liecībās minēts, ka viņš zaudējis vienu aci, citās - labo roku.
Vēl interesantāka personība acīmredzot bijis gladiators, vārdā Flamms, kas bija cēlies no Sīrijas. Katru reizi pēc brīvības iegūšanas viņš atkal slēdza līgumu ar gladiatoru skolu un turpināja piedalīties cīņās. Kopumā viņš brīvību izcīnīja četras reizes, taču tās vietā deva priekšroku nežēlīgai cīņai par izdzīvošanu arēnā. Tā viņš, būdams brīvs, bet cīnīdamies ar vergiem, arī sagaidīja savu pēdējo liktenīgo cīņu.

Vērtīgs ieguldījums
Lai sagatavotu gladiatoru cīņām, bija nepieciešami ieguldījumi - viņu vajadzēja trenēt, nodrošināt ar pārtiku un arī ar medicīnisko palīdzību. Gladiatora īpašniekam nācās patukšot maku, tāpēc ārpus arēnas pret gladiatoriem kopumā izturējās saudzīgi, cenšoties nesagādāt traumas vai dusmās nenogalināt.
Ja gladiators cīnoties gāja bojā, viņa uzturētājam radās diezgan ievērojami zaudējumi, īpaši salīdzinājumā ar izdzīvojušo cīnītāju saimniekiem. Tāpēc ieejas maksa uz izrādēm, kur cīņas notika līdz nāvei, bija ārkārtīgi augsta, jo bija jāatpelna izdevumi.
Daži Romas gladiatori nebija vergi, bet gan brīvi cilvēki, kas cīnījās par naudu. Galvenais stimuls, kas lika brīviem pilsoņiem uzņemties šādu risku, bija pirmā samaksa uzreiz pēc līguma noslēgšanas, vēl pirms došanās arēnā. Taču pēc tam brīvais pilsonis kļuva par tādu pašu gladiatoru kā citi, viņa saimnieks ieguva visas tiesības uz cīnītāja dzīvību, un viņš kļuva par vergu jeb pēc noslēgtā līguma - par kustamo īpašumu, kas būtībā nozīmēja to pašu.

Ēras gals
Taču ar laiku pasaule mainījās un mainījās arī cilvēku vērtību skala. Kad par Romas imperatoru kļuva Konstantīns, sāka plaukt un zelt kristietība. Pamazām kristīgā baznīca kļuva par spēcīgu feodāli, kam piederēja zeme un citi īpašumi un kas tādējādi ieguva aizvien lielāku ietekmi valsts politikā.
Konstantīns bija pirmais Romas imperators, kurš pieņēma kristietību, tiesa, viņš to izdarīja neilgi pirms nāves. Taču tas palīdzēja kristietībai nostāties uz viena pakāpiena ar Romas pagānisko reliģiju, ar laiku to izstumjot un novēršot romiešus no vecās ticības. Baznīca pieņēma lēmumu cīnīties ar asiņainajām pagānu izklaidēm, un drīz vien baznīcas kalpotāji spēja panākt, ka augstākajam soda mēram nolemtos cilvēkus vairs nemeta arēnās pie mežonīgiem dzīvniekiem, bet gan nosūtīja strādāt katorgas darbos.
Tomēr romiešiem bija grūti šķirties no paraduma savām acīm skatīt nāvi un tādā veidā izklaidēties. Cīņas klusībā joprojām tika rīkotas, un pēc dažiem gadiem imperators bija spiests vēlreiz izdot pavēli, saskaņā ar kuru ne vien bez vārda runas slēdzamas gladiatoru skolas, bet arī aizliedzamas cīņas. Par pavēles neievērošanu draudēja sods.

Ja vēlies nobalsot par šo rakstu, sūti SMS ar tekstu

TXT BALSS

uz numuru

1897


Nobalsots 130 reizes


Maksa (0,36 LVL) ir pievienota telefona rēķinam vai atrēķināta no priekšapmaksas kartes.
Atbalsts: +37129469896 | zinuspice@gmail.com | Piedāvā fortumo.lv
IESKATIES!

Materiāls publicēts sadarbībā ar vietni

Ievietots : 12 Marts 2011

Skatīts : 392 reizes

Avots : http://legendas.lv/content/dziviba-pret-brivibu-civilizetas-romas-necilveciga-izprieca-gladiatoru-cinas

Birkas : vergi, GLADIATORIEM, dzīvība, romieši, izrādi, cīņas, Romas, brīvību, gladiatoru, izprieca

(Balsu nav)
Portāls iesaka
  • Skaisti, bet... bīstami – dekoratīvā kosmētika

  • Serģis atgriezīsies motokrosā

  • Nākamā nedēļa būs auksta, slapja un vējaina

Komentāru pagaidām nav. Esi pirmais !
Pievienot komentārus var tikai reģistrētie lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]
Ziņu Spice neatbild par rakstiem pievienotajām lasītāju atsauksmēm, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot atsauksmes, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Ziņu Spice patur tiesības liegt rakstu komentēšanas iespēju, kā arī dzēst neatbilstošos komentārus.
Komentāru noformēšana
kas-notiek.ucoz.lv

Ar audzināšanu mēs saprotam to, kas jau no bērnības dara cilvēku labāku, kas izraisa cilvēkā dedzīgu vēlmi kļūt par priekšzīmīgu pilsoni, kas prot pakļauties taisnīgai varai vai arī taisnīgi valdīt.
-- Platons

«Žigulis» nepamana «sarkano» un pakļūst zem tanka

  • Visi aktuālie video
  • 5 Decembris vēsturē

    Vai jūs atbalstītu tautas vēlētu prezidentu?
    Atbildes: 53
    Ārstniecības augi Latvijā | Пик известий | Uzturēšanu nodrošina uCoz | Katalogs | Kinofilm@LV