21 Novembrī, Trešdiena
Dzīve :

Naudas lietas: Peļņas eksperiments

Dzīve » Viedoklis

Palielināt Samazināt 25 Mai 2010 , 21:42

Naudas lietas: Peļņas eksperiments

Populārais radio žurnālists un raidījuma LNT Top 10 vadītājs Haralds Burkovskis pirms desmit gadiem ļāvās finanšu tirgus izaicinājumam nopelnīt. Spēle ar ieguldījumu fondiem un akcijām bijusi gana dinamiska, lai varētu veikt secinājumus par peļņas faktoriem un finanšu pasaules likumsakarībām.

Interese par ieguldījumu fondiem Haraldam radās pirms desmit gadiem. Noteicošā bija vēlme nopelnīt, bet nenoliedzami bijusi arī interese par to, kā šie procesi darbojas. Haralds to sauc par savu personisko eksperimentu. "Tas bija 1999. gads - brīdis, kad kļuvu par ieguldītāju tieši ieguldījumu fondos. Tagad saprotu, ka tajā laikā biju trāpījis uz burbuli, kas neilgi pēc tam arī sprāga. Tas bija saistīts ar tehnoloģiju kompāniju akcijām. Arī man bija ieguldījumi tehnoloģiju fondos, kas patiesībā bija ārkārtīgi ienesīgi. Bet ar nosacījumu - ja esat ieguldījis vēl krietnu laiku iepriekš," stāsta Haralds. Uzsākot savdabīgo "eksperimentu", Haralds ātri saprata, ka nepieredzējušiem investoriem vispirms jāizslimo ilūzija, ka ātri vien izdosies gūt peļņu. Jo praksē tā gluži vienkārši nenotiek.

"Vienmēr pastāv ārkārtīgi liela varbūtība, ka pērkat kādas ieguldījuma fonda daļas, brīdi pirms iestājas kritums. Tas vienmēr ir risks. Tāpēc ir jāpatur prātā vecā formula, ka pagātnes ienesīgums jums neko negarantē attiecībā uz nākotni. Tas ir vecais labais stāsts - kad taksists Ņujorkā jums stāsta, ka šobrīd ir ienesīgi ieguldīt nekustamajos īpašumos, tā ir pirmā zīme, ka šī nozare piedzīvos kritumu." Haralda pieredze ar ieguldījumu fondiem ļāvusi izsekot, cik strauji mainās kāpumu un kritumu līknes, tāpēc viņš vairākas reizes uzsver, ka, lai darbotos šai finanšu spēlē, svarīga ir rakstura stingrība.

"Kad 1999. gadā plīsa tehnoloģiju izraisītais burbulis, tur bija koncentrēti ļoti lieli naudas līdzekļi. Plīšanas brīdī, visticamāk, daļa investoru, kas operēja ar lielām naudas summām, peļņu nofiksēja, kāda tā bija, un, iespējams, piedzīvoja arī minimālus zaudējumus. Bet nauda jau nekur nepazūd. Tā atkal parādījās visos citos fondos. Man joprojām tehnoloģiju akcijās ieguldījumu fondu līmenī ir 7% no portfeļa. Tāpat arī dažas biotehnoloģiju lietas, kas joprojām ir saglabājušās. Tā visnotaļ nenozīmīgi - 1,3%. Esmu arī paņēmis stipri izsvērtāku fondu - Ethical Sweden Fund, kas investē zviedru uzņēmumos ar skaidru ētisko darbību. Ienesīgums ir mazāks, bet tas rada balansu portfelim. Es skaidri sapratu, ka tehnoloģijas, biotehnoloģijas un medicīna ir augsta riska ieguldījumi. Tiesa gan, mazāk riskants kā tiešs ieguldījums akcijās. Esmu turpinājis eksperimentēt. Šo gadu laikā esmu veicis mērķtiecīgus ieguldījumus, kā to parasti iesaka darīt, ieguldot ieguldījumu fondos. Respektīvi - ir regulārs maksājums ar regulāru frekvenci. Man ir savi jau iepriekš izvēlēti fondi, kur ieguldījuma daļas joprojām turpinu pirkt. Tas ir veids, kādā es joprojām darbojos.

Ja skatās no vēstures viedokļa - esmu piedzīvojis gan kāpumus, gan kritumus. Burbuļa plīšanas brīdī 2000. gadā piedzīvoju baigo gāzienu. Bet ir bijuši arī tādi gadi, kad kopējais portfeļa ienesīgums ir bijis 35 procenti. Vienu brīdi esmu kļuvis arī par ieguldītāju akcijās. Patiesībā akciju manā kopējā portfelī nav daudz, tikai 6 %, jo apzinos, ka šis tomēr ir augsta riska ieguldījums. Bet mans dominējošais ieguldījums ir tā dēvēto Small Cap uzņēmumu fondā, kas ir iegulda salīdzinoši nelielos Eiropas uzņēmumos. Tad nākamais - Global fund, kas ir sasiets kopā ar indeksiem. "Un tomēr ir jāsaprot, ja mums vispār ir ticība tam, ka kapitālisms kā sistēma turpinās darboties, šis ir tas brīdis, kad veikt ieguldījumus. Šobrīd tirgus atrodas ārkārtīgi zemu visās pozīcijās. Tāpēc - ja ir nauda, manuprāt, ir vērts apdomīgi investēt. Lai būtu veiksmīgs, ir jāspēj prognozēt, kas varētu notikt. Turklāt jābūt pietiekoši kritiskam, tātad jāspēj saskatīt ne tikai tās nišas, kas varētu piedzīvot izaugsmi, bet ir jāspēj arī saprast, kur slēpjas lieli riski."

Komentē Jānis Rozenfelds, SEB Wealth Management Pārvaldīšanas nodaļas vadītājs

Daudzos jautājumos piekrītu Haralda Burkovska nostājai un skatījumam. Piemēram, pilnīgi atbalstu viedokli par pieļaujamo risku ieguldījumu portfelī: pieaugot ieguldītāja vecumam, ir vēlams pakāpeniski mazināt kopējo riska līmeni.

Īpaši vēlos uzsvērt priekšrocības, ko sniedz pakāpeniska ieguldīšana pa daļām ilgākā laika periodā. Šāda ieguldītāja rīcība būtiski samazina risku "noķert" visnepiemērotāko brīdi kāda ieguldījuma veikšanai. Līdzīgi iesaku rīkoties arī tad,
kad ir pieņemts lēmums veikt izmaiņas ieguldījumu portfelī, t. i., nomainīt kādu ieguldījumu ar citu.

Tiesa gan, no Haralda Burkovska intervijas var noprast, ka viņš orientējas, galvenokārt, uz akciju tirgu. Es ieteiktu iekļaut portfelī arī citas aktīvu klases, kas palīdzēs panākt labāku diversifikāciju. Papildinot akciju fondu portfeli ar alternatīvajiem ieguldījumu fondiem, Haralds ilgtermiņā varētu panākt līdzīgu rezultātu kā ar tīru akciju fondu portfeli, taču ar mazākām svārstībām. Arī alternatīvie fondi uzņemas būtiskus investīciju riskus, taču tie izmanto dažādas aktīvu klases (ne tikai akcijas, bet arī, piemēram, obligācijas, izejvielas, valūtas) un spēj pelnīt arī akciju tirgus lejupslīdes periodos.

Ja daļa no uzkrājumiem tiek paredzēta īstermiņa mērķu realizēšanai, tad es ierosinātu izmantot arī kādu naudas tirgus fondu. Tas ļauj pelnīt īstermiņa procentu likmes attiecīgajā valūtā, bet dod iespēju investoram ātri "iekāpt" un "izkāpt", tajā pat laikā nepakļaujot šo ieguldījumu daļu lieliem riskiem. Labs papildinājums Haralda izmantotajiem fondiem varētu būt arī kāds sabalansēts fonds, kas piekopj patiesi aktīvu pārvaldīšanas stratēģiju, būtiski mainot izvietojumu pa aktīvu klasēm līdz ar izmaiņām finanšu tirgos. Sagaidām, ka tuvāko gadu laikā situācija gan pasaules ekonomikā, gan arī finanšu tirgos būs ļoti svārstīga. Tādos apstākļos fonds, kura pārvaldnieki spēj operatīvi reaģēt uz situācijas izmaiņām, varētu kalpot par vēl vienu stabilizējošu faktoru.

Komentē Jānis Spriņģis, Hipo Fondi Aktīvu pārvaldes daļas vadītājs

Praktiskā pieredze ir viens no labākajiem veidiem, kā uzlabot zināšanas un sapratni par finanšu pasauli. Ieguldot reālu naudu, investors saskaras ar lietām, par kurām, nenodarbojoties ar investēšanu, iespējams, nemaz nedomātu. Ir nepieciešams vairāk analizēt ekonomikas norises un to, kā šie procesi var ietekmēt investīciju rezultātus. Arī tāds faktors kā investīciju psiholoģija spēlē lielu lomu investēšanas procesos un lielā mērā ietekmē to, cik veiksmīgs savās darbībās ir investors. Līdzekļu ieguldīšana investīciju fondos ir viena no iespējām, kā jaunam investoram sākt savas ieguldīšanas gaitas. Parasti fondu ieguldījumu diversifikācija nodrošina kopējo ieguldījumu risku samazināšanos.

Protams, pirms ieguldīšanas ir jācenšas saprast, cik lieli ir potenciālie ieguldījuma riski. Visi fondi nav vienādi - ir riskantāki un mazāk riskanti fondi. Piemēram, uzņēmumu akciju ieguldījumu fonds, kas investē līdzekļus noteiktā ģeogrāfiskajā reģionā jaunattīstības valstīs, būs daudz riskantāks par, piemēram, obligāciju fondu, kas līdzekļus iegulda dažādu attīstīto valstu emitētajās obligācijās. Pirms ieguldīšanas noteikti ir vērts padomāt par sev pieļaujamo riska robežu, proti, cik ļoti cilvēks ir gatavs riskēt, ieguldot savus līdzekļus. Bieži vien ieguldītāji tiecas sasniegt lielu peļņu, nepievēršot uzmanību ieguldījumu riskiem. Pāris reižu uzkāpjot uz grābekļa, investors, visdrīzāk, sāks nopietnāk domāt arī par varbūtībām, kas saistītas ar negatīvo scenāriju materializēšanās iespējām. Tas veicinās reālistiskāku un apdomīgāku pieeju ieguldījumu veikšanai.


Ja vēlies nobalsot par šo rakstu, sūti SMS ar tekstu

TXT BALSS

uz numuru

1897


Nobalsots 340 reizes


Maksa (0,36 LVL) ir pievienota telefona rēķinam vai atrēķināta no priekšapmaksas kartes.
Atbalsts: +37129469896 | zinuspice@gmail.com | Piedāvā fortumo.lv
IESKATIES!

Materiāls publicēts sadarbībā ar vietni

Ievietots : 25 Maijā 2010

Skatīts : 1020 reizes

Avots : http://www.delfi.lv/news/national/business/naudas-lietas-pelnas-eksperiments.d?id=32094263

Birkas : eksperiments, nopelnīt, fondiem, akcijas, žurnālists, peļņa, Haralds, finanšu, fondi, Burkovskis

(Balsu nav)
"Ziņu Spice" rekomendē
  • Pretsāpju zāļu lietošana var izraisīt hroniskas galvassāpes

  • Līgo kopā ar LNT!

  • Hokings atklāj, kā cilvēkam nokļūt nākotnē

Komentāru pagaidām nav. Esi pirmais !
Pievienot komentārus var tikai reģistrētie lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]
Ziņu Spice neatbild par rakstiem pievienotajām lasītāju atsauksmēm, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot atsauksmes, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Ziņu Spice patur tiesības liegt rakstu komentēšanas iespēju, kā arī dzēst neatbilstošos komentārus.
Komentāru noformēšana

Melanholija - ne kas cits kā neskaidras atmiņas.
-- Flobērs

Rīgas svētku tiešraide

  • Visi aktuālie video
  • 21 Novembrī vēsturē

    Kam šobrīd visvairāk būtu nepieciešama sociālā palīdzība?
    Atbildes: 49
    Ārstniecības augi Latvijā | Пик известий | Tiek izmantotas uCoz tehnoloģijas | Katalogs | Kinofilm@LV


    Populārais radio žurnālists un raidījuma LNT Top 10 vadītājs Haralds Burkovskis pirms desmit gadiem ļāvās finanšu tirgus izaicinājumam nopelnīt. Spēle ar ieguldījumu fondiem un akcijām bijusi gana dinamiska, lai varētu veikt secinājumus par peļņas faktoriem un finanšu pasaules likumsakarībām.">