Miršu plantācijas spoki : Ziņu aģentūra ZS
4 Decembris , Svētdiena
Dzīve :

Miršu plantācijas spoki

Dzīve » Mistika

Palielināt Samazināt 6 Jan 2012 , 20:03

Miršu plantācijas spoki

VIENA NO MĀJĀM, KO AMERIKĀ APSĒDIS VISLIELĀKAIS SPOKU SKAITS, IR DIENVIDU PLANTĀCIJA MIRTES. TĀ APAUGUSI AR DAUDZĀM SPOKU LEĢENDĀM. PAR SPĪTI TAM, KA VĒSTURES FAKTI NOLIEDZ ŠO LEĢENDU PATIESUMU, SPOKUS MĀJĀ TIK VIENKĀRŠI NENOLIEGSI. KAS TIE TĀDI – NEZINA NEVIENS.

Kad 1808. gadā nomira mājas Laurel Grove jeb Lauru koku birzs cēlājs un īpašnieks prokurors Deivids Bredfords, viņa atraitnes Elizabetes vietā plantācijā sāka saimniekot vecākā meita Sāra Matilde un viens no prokurora tieslietu studentiem Klārks Vudrafs. 1817. gadā abi apprecējās, un vēlāk viņiem piedzima trīs bērni: Kornēlija, Mērija un Džeimss. Lai gan, pēc nostāstiem, tiesnesis Klārks Vudrafs bija ļoti godprātīgs attiecībās ar vīriešiem, viņš bija diezgan neizvēlīgs meitu ģēģeris un iekūlās afērā, kuras sekas radīja vienu no slavenākajām ASV dienvidu štata Luiziānas leģendām.
Tiesnesis Vudrafs piespieda vienu no mājas verdzenēm – Hloju – kļūt par viņa mīļāko. Tolaik tā nebija reta parādība – teju katrs plantators atļāvās šādas kaprīzes. Izdabājot saimnieka iegribām, Hloja drīkstēja strādāt mājās un bija pasargāta no smaga darba uz lauka. Baidīdamās, ka ar laiku varētu tiesnesim apnikt un tiktu nosūtīta uz plantāciju, Hloja pasāka noklausīties Vudrafa sarunas. Viņa pat dažreiz mēdza pieplakt saimnieka kabineta durvju atslēgas caurumam, kāri tverot jebkuru privāto vai darba sarunu. Reiz Klārks viņu pieķēra apkaunojošajā nodarbē un dusmās pavēlēja kalpam nogriezt Hlojai vienu ausi par sodu un brīdinājumu. Lai slēptu neglīto rētu, viņa sāka nēsāt zaļu turbānu.
Nežēlīgā pārmācība verdzenē iekvēlināja atriebes jūtas, un viņa izstrādāja plānu, cerēdama atgūt saimnieka labvēlību. Hlojai reiz bija pavēlēts izcept dzimšanas dienas kūku saimnieku vecākajai meitai. Viņa pievienoja tortei nedaudz oleandra lapu ekstrakta. Oleandrs ir viens no indīgākajiem augiem pasaulē, kaut gan tiek plaši audzēts dārzos, parkos un pat puķu podos uz palodzes. Mazam bērnam pat viena sakošļāta oleandra lapa var izrādīties nāvējoša. Hloja droši vien gribēja nevis noindēt saimnieka ģimeni, bet tikai padarīt visus slimus. Pēc tam viņa, rūpējoties par slimniekiem, cerēja atgūt Vudrafa atzinību un labvēlību. Pastāv gan arī versija, ka viņa bija nolēmusi noindēt saimniekus, lai netiktu nosūtīta strādāt uz lauka.
Sāra un abas meitas pēc kūkas ēšanas vakarpusē smagi saindējās un galu galā nomira. Vudrafs pats torti nenogaršoja. Saimniecības vergi, panikas pārņemti, ka tiesnesis varētu sodīt viņus visus, izvilka vaininieci Hloju ārā no mājas un pakāra tuvākajā kokā. Pēc tam verdzenes ķermeni nogremdēja Misisipi upē.
Klārks Vudrafs esot aizslēdzis bērnu ēdamtelpu, kur notika dzimšanas dienas viesības, un nav ļāvis tur nevienam ieiet līdz pat sava mūža beigām. Uz to gan nebija ilgi jāgaida, jo tiesnesis tika noslepkavots 1851. gadā Ņūorleānā dažus gadus pēc indēšanas mēģinājuma.
Drīz vien Hloja sākusi spokoties mājā, kur kādreiz dzīvoja, un to pat nejauši izdevies nofotografēt pašreizējam mājas īpašniekam. Fotogrāfijā pie ēkas redzama neskaidra figūra ar turbānu galvā.

Citi spoki

Verdzene Hloja nav vienīgais spoks, kas rēgojas mājā. Pavisam piefiksētas 12 dažādas parādības, kuru spokaino dabu neviens nav spējis izskaidrot. Šis īpašums kopš 1978. gada iekļauts ASV vēsturiski aizsargājamo pieminekļu sarakstā, bet pasaulē lielākais muzeju un izpētes komplekss – Smitsona institūts – to oficiāli atzinis par “vienu no Amerikas mājām, kur visvairāk spokojas”. Īpašuma vēsture ir diezgan labi izpētīta, un uzskata, ka tajā noticis ap desmit slepkavību.
Nākamie plantācijas saimnieki Rafins un Mērija Sterlingi gandrīz divkārt paplašināja ēku un iekārtoja to ar vismodernākajām Eiropas mēbelēm. Māju pārdēvēja par Myrtles jeb Mirtēm. Diemžēl dzīve viņiem šeit nebija laimīga – pieci no deviņiem bērniem nomira, vēl mazi būdami. Leģenda vēsta, ka Sterlingu vecākais dēls Lūiss sadurts līdz nāvei paša mājā par azartspēļu parādiem, taču ieraksts vietējā miršanas reģistrā liecina, ka viņš nomiris 23 gadu vecumā no dzeltenā drudža.
Pēc Sterlinga nāves Mērija par plantācijas pārvaldnieku nolīga Viljamu Vinteru, kurš apprecēja viņas meitu Sāru. Vinteru pāris ar sešiem bērniem mierīgi dzīvoja Mirtēs līdz 1871. gadam, kad Viljams Vinters tika nošauts mājas verandā. Slepkava palika nenoskaidrots. Sāra nomira pēc septiņiem gadiem, un māja nonāca viņas dēla Stīvena Vintera rokās, taču plantācijai bija lieli parādi un viņš bija spiests to 1886. gadā pārdot Oranam Brūksam. Savukārt šis vīrs Mirtes pārdeva jau pēc trim gadiem, un māja gāja no rokas rokā vairākas reizes, līdz 1891. gadā to iegādājās Harisons Viljamss. Nākamajās desmitgadēs zeme tika sadalīta vairāku Viljamsa pēcteču vidū.
Nozīmīga pārmaiņa mājas vēsturē notika 20. gadsimta vidū, kad tā nonāca turīgas atraitnes Mārdžerijas Mansones īpašumā. Viņa pirmā pastāstīja par dīvainajām parādībām Mirtēs un iztaujāja vietējos par plantācijas vēsturi. Ap 1980. gadu atkal mainījās īpašnieki – tie bija Džeimss un Frānsisa Maijersi, kuri bija pārliecināti par spokošanos mājā un savus novērojumus publicēja presē, kā arī Frānsisas uzrakstītajā grāmatā, radot milzīgu interesi par rēgu apsēstajām Mirtēm.

17. pakāpiens, klavieres, spogulis
Viena no spokainajām parādībām – liktenīgais kāpņu 17. pakāpiens – saistīts ar vienīgo dokumentāri fiksēto slepkavību Mirtēs, kad kāds nezināms jātnieks nošāva verandā stāvošo Viljamu Vinteru. Leģenda vēsta, ka sašautais vīrs streipuļojis vai rāpies augšup pa kāpnēm, taču uz 17. pakāpiena saļimis beigts. Pēc citas versijas, viņš uz 17. pakāpiena iekritis mīļotās sievas rokās un miris. Lai nu kā, viens no Miršu spokiem, kā stāsta, mēdz kāpt, streipuļot vai rāpties augšā pa kāpnēm un apstāties uz 17. pakāpiena. Nav taču jānosauc vārdā, kā rēgs tas ir! Un diez vai līdzēs vēsturiskas liecības, ka patiesībā Vinters uzreiz pēc šāviena nokrita, miris uz vietas verandā.
Cita Miršu interjera detaļa, pret kuru arī jāizturas piesardzīgi, ir flīģelis pirmajā stāvā. Instruments var pēkšņi sākt spēlēt pats no sevis, apsēsti atkārtojot vienu un to pašu akordu. Tas var turpināties augu nakti, kamēr kāds uzdrošinās ieiet istabā. Tad mūzika apklust un atsākas, cilvēkiem pametot telpu.
Īpaši spokains ir lielais, senais spogulis. Pēc tradīcijas, kad mājā nomirst cilvēks, spoguļus aizklāj ar audumu. Leģenda vēsta, ka pēc Vudrafu ģimenes noindēšanas tas nav izdarīts un neaizklātais spogulis ir sagūstījis Sāras un viņas bērnu garus, kuri reizēm parādoties spogulī vai arī atstājot uz tā roku nospiedumus.


Ja vēlies nobalsot par šo rakstu, sūti SMS ar tekstu

TXT BALSS

uz numuru

1897


Nobalsots 120 reizes


Maksa (0,36 LVL) ir pievienota telefona rēķinam vai atrēķināta no priekšapmaksas kartes.
Atbalsts: +37129469896 | zinuspice@gmail.com | Piedāvā fortumo.lv
IESKATIES!

Materiāls publicēts sadarbībā ar vietni

Ievietots : 06 Janvāris 2012

Skatīts : 361 reizi

Avots : http://legendas.lv/content/mirsu-plantacijas-spoki

Birkas : nāvei, nāves, leģendām, spokainajām, spoki, spoku, leģenda, plantācijā, leģendu, SPOKUS

(Balsu nav)
Portāls iesaka
Komentāru pagaidām nav. Esi pirmais !
Pievienot komentārus var tikai reģistrētie lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]
Ziņu Spice neatbild par rakstiem pievienotajām lasītāju atsauksmēm, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot atsauksmes, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Ziņu Spice patur tiesības liegt rakstu komentēšanas iespēju, kā arī dzēst neatbilstošos komentārus.
Komentāru noformēšana
kas-notiek.ucoz.lv

Lai norimtu aprunāšana, nepievērs tai uzmanību.
-- Grasians

«Žigulis» nepamana «sarkano» un pakļūst zem tanka

  • Visi aktuālie video
  • 4 Decembris vēsturē

    Vai uzskatāt, ka klimata pārmaiņas var reāli apdraudēt Latviju?
    Atbildes: 45
    Ārstniecības augi Latvijā | Пик известий | Uzturēšanu nodrošina uCoz | Katalogs | Kinofilm@LV