18 Augustā, Sestdiena
Ziņas :

Uzņēmēji: Nepelnīti aizmirsta sadarbība ar Austrumu valstīm

Ziņas » Ekonomika

Palielināt Samazināt 27 Mai 2010 , 21:04

Uzņēmēji: Nepelnīti aizmirsta sadarbība ar Austrumu valstīm

Latvijas metālapstrādes un mašīnbūves nozarei ir izveidojusies ļoti veiksmīga sadarbība ar Rietumeiropu, taču nepelnīti aizmirsta sadarbība ar Austrumu valstīm. Uzņēmēji gaida palīdzību no vēstniecībām, bet vēstnieki uzsver, ka var sniegt visu nepieciešamo atbalstu uz vietas, bet sadarbības partneri uzņēmējiem ir jāmeklē pašiem.

Tā šodien atzina metālapstrādes un mašīnbūves nozares un ārlietu dienesta pārstāvji Ārlietu ministrijā (ĀM) tikšanās laikā ar Latvijas vēstniekiem ārzemēs.

Diskusija tika rīkota pasākumu ciklā "Ārlietu dienests Latvijas eksportam. Uzņēmēju tikšanās ar Latvijas vēstniekiem", kas sniedz iespēju uzņēmējiem nodibināt tiešus kontaktus ar vēstniekiem ārvalstīs un veicina izpratni par Latvijas ārlietu dienesta atbalsta iespējām.

Kā atzina ĀM Ekonomisko attiecību un attīstības sadarbības politikas departamenta direktors Juris Štālmeistars, šī tikšanās bija veltīta nevis tradicionālajiem, bet potenciālajiem tirgiem, tāpēc uz to videokonferencē tika aicināti piedalīties Latvijas vēstnieki Ēģiptē, Krievijā, Turcijā, Ukrainā un Ungārijā, bet klātienē piedalījās Latvijas vēstniece Baltkrievijā.

"Uzņēmējiem būtu skaidri jāpauž savas intereses, lai vēstnieki zinātu, kādā virzienā strādāt. Rezultātu dod tiešais darbs un konkrētas lietas," atzina Štālmeistars.

AS "Dambis" valdes loceklis Juris Strīpnieks atzina, ka patlaban situācija ir izveidojusies kā deviņdesmito gadu sākumā. "Akūti nepieciešami sadarbības partneri, un te mums vajadzētu ĀM palīdzību. Esam sevi pierādījuši Rietumu tirgū, bet nepelnīti aizmirsts ir Austrumu tirgus."

Hidrobūvniecības uzņēmuma SIA "BGS" padomnieks Aivars Saldovers skaidroja, ka uzņēmums krīzi ir izjutis minimāli un vēlas iziet ārvalstu tirgos. Īpaši pievilcīgs "BGS" šķiet Neatkarīgo valstu savienības (NVS) tirgus, kur uzņēmums vēlas piedāvāt apkures sistēmas ar jūras siltumsūkņiem.

Latvijas vēstniece Baltkrievijā Maira Mora informēja, ka patlaban strādāt ar Baltkrieviju ir ļoti grūti. "Baltkrievijā ir devalvēta vietējā valūta un apsīkuši ārvalstu valūtas ienākumi. Līdz ar to direktīvā veidā uzņēmumiem ir aizliegts iepirkt komplektējošās detaļas, maksājot par tām valūtā. Šī aizlieguma pārkāpšana labākajā gadījumā uzņēmuma direktoram var draudēt ar atlaišanu no darba, bet sliktākajā - ar cietumu," skaidroja Mora.

Viņai piekrita AS "Rīgas autoelektroaparātu rūpnīca" (RAR) valdes loceklis Gunārs Lubis, jo viņa uzņēmums zaudējis daudzus pasūtījumus Baltkrievijā, lai gan spēj piedāvāt par 20% lētāku produkciju nekā vietējie Baltkrievijas ražotāji. "Līdz ar to mums nācās izvietot ražošanu Baltkrievijā, lai gan tas bija ļoti ilgs process. Juridisko jautājumu kārtošana vien aizņēma astoņus mēnešus, lai gan pašas ražotnes atvēršana prasīja tikai divas nedēļas," sacīja Lubis.

Mora skaidroja, ka, lai ieietu jaunā tirgū, ir jāzina, kas šajā tirgū darbojas. "Sūtiet savus cilvēkus izpētes misijās, apmeklējiet izstādes un ekonomikas forumus. Vēstniecība uz vietas palīdzēs sarīkot tikšanās, piedalīsies tajās ar savu pārstāvi. Katram uzņēmumam, kas izrādīs interesi, vēstniecība palīdzēs ar nepieciešamo informāciju par ekonomikas forumiem ne tikai valsts, bet arī apgabalu un pat rajonu līmenī," sacīja Mora.

Arī Latvijas vēstnieks Ēģiptē Māris Selga uzņēmumiem solīja vēstniecības atbalstu. "Neskatoties uz tirgus ekonomiku, Ēģiptē joprojām visu nosaka lielā priekšniecība. Šajā valstī atšķirībā no Eiropas vēstnieks ir ļoti svarīgs amats un vēstnieka klātbūtne ļoti palīdz atvērt visas durvis," atbalstu solīja Selga. "Tomēr uzņēmējam uz ārzemēm jābrauc, jau konkrēti zinot, ar kuriem uzņēmējiem vai organizācijām viņš vēlas tikties. Tikai tad vēstniecības atbalstam būs efekts," sacīja Selga.

Viņš minēja, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras sabiedriskais pārstāvis Ēģiptē vienlaikus ir arī Ukrainas-Ēģiptes biznesa padomes vadītājs, kas varētu palīdzēt veidot starpvalstu kontaktus.

Mora sacīja, ka Baltkrievijas tirgus būs īpaši perspektīvs, kad sāks darboties Baltkrievijas, Krievijas un Kazahstānas muitas savienība. "Tad tas būs 170 miljonu iedzīvotāju tirgus. Tāpēc iesaku atvērt ražotnes Baltkrievijā, tāpat kā baltkrievu uzņēmējiem iesaku atvērt ražotnes Latvijā, lai piekļūtu Eiropas Savienības iekšējam tirgum," sacīja Mora.

Latvijas vēstnieks Krievijā Edgars Skuja sacīja, ka, palīdzot atrast partnerus, ir nepieciešams zināt konkrētas Latvijas uzņēmumu vēlmes. "Jābūt informācijai, kādam ir jābūt sadarbības partnerim un ko no tā sagaida," skaidroja Skuja.

Viņš aicināja uzņēmējus piedalīties izstādēs, kas notiek Krievijā, kā arī pieteikties uz Latvijas vēstniecības Krievijā rīkotajiem reģionālajiem braucieniem, kā arī aicināja uzņēmējus informēt, kuri reģioni viņiem šķiet interesanti.

Latvijas vēstnieks Turcijā Aivars Vovers skaidroja, ka Turcijā ir ļoti sarežģīta biznesa vide, tāpēc nepieciešams vietējais partneris. "Attiecības te ir svarīgākas par peļņu," sacīja Vovers. Turcijā ir arī ļoti lēna un sarežģīta birokrātija, kā arī augsts vietējā tirgus protekcionisma līmenis. "Vēstniecība noteikti var palīdzēt kontaktos ar varas iestādēm šo barjeru pārvarēšanai, kā arī informēt Latvijas uzņēmumus par izstādēm Turcijā un pārsūtīt interesentiem biznesa piedāvājumus," skaidroja Vovers.

Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš atzina, ka asociācijai bieži ir nācies vērsties pie vēstniecībām pēc palīdzības un nekad nav saņemts atteikums.

Metālapstrādes un mašīnbūves nozare šogad saražo 19% no Latvijas rūpniecības produkcijas kopējā apjoma un 28% no Latvijas kopējā eksporta apjoma, sacīja Rantiņš. 2008.gadā nozare ražoja 27% no Latvijas rūpniecības produkcijas kopējā apjoma un 33% no Latvijas eksporta kopējā apjoma. Nozare šogad nodarbina 25 000 strādājošo, bet 2008.gadā nodarbināja 32 000 strādājošo.

"Pagājušajā gadā nozare krīzes ietekmē zaudēja ap 50% no apjomiem, bet šogad ir vērojama augšupeja. Šogad metāla patēriņš pasaulē tiek prognozēts 2008.gada līmenī. Lai arī Eiropā patēriņa pieaugums tiek prognozēts tikai par 1,5%, būtiski pieaugs patēriņš Dienvidaustrumāzijā un Latīņamerikā, kas paver jaunas eksporta iespējas," skaidroja Rantiņš.

Latvijas metālapstrādes un mašīnbūves nozares uzņēmumi eksportē savu produkciju uz 116 pasaules valstīm, bet nozīmīgākie tirgi ir Lietuva, Igaunija, Skandināvijas valstis un Vācija, sacīja Rantiņš.

Ja vēlies nobalsot par šo rakstu, sūti SMS ar tekstu

TXT BALSS

uz numuru

1897


Nobalsots 308 reizes


Maksa (0,36 LVL) ir pievienota telefona rēķinam vai atrēķināta no priekšapmaksas kartes.
Atbalsts: +37129469896 | zinuspice@gmail.com | Piedāvā fortumo.lv
IESKATIES!

Materiāls publicēts sadarbībā ar vietni

Ievietots : 27 Maijā 2010

Skatīts : 924 reizes

Avots : http://zinas.nra.lv/ekonomika/23946-uznemeji-nepelniti-aizmirsta-sadarbiba-ar-austrumu-valstim.htm

Birkas : NVS, sadarbība, Ārlietu, eksports, eksportam, vēstniecības, austrumi, vēstniecībām, austrumu, uzņēmēji

(Balsu nav)
"Ziņu Spice" rekomendē
Komentāru pagaidām nav. Esi pirmais !
Pievienot komentārus var tikai reģistrētie lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]
Ziņu Spice neatbild par rakstiem pievienotajām lasītāju atsauksmēm, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot atsauksmes, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Ziņu Spice patur tiesības liegt rakstu komentēšanas iespēju, kā arī dzēst neatbilstošos komentārus.
Komentāru noformēšana

Ar lentēm var izdaiļot galminiekus, bet ar tām par cilvēkiem tos nepadarīt.
-- Napoleons

Japānis izjusti izpilda dziesmu "Tumša nakte, zaļa zāle"

  • Visi aktuālie video
  • 18 Augustā vēsturē

    Vai jūs atbalstītu tautas vēlētu prezidentu?
    Atbildes: 54
    Ārstniecības augi Latvijā | Пик известий | Tiek izmantotas uCoz tehnoloģijas | Katalogs | Kinofilm@LV