Meitenes, sargiet savus vīriešus! : Ziņu aģentūra ZS
5 Decembris , Pirmdiena
Vīriešiem :

Meitenes, sargiet savus vīriešus!

Vīriešiem » Veselība

Palielināt Samazināt 31 Jan 2014 , 15:32

Meitenes, sargiet savus vīriešus!

Vīriešu mirstība no sirds un asinsvadu slimībām Latvijā ir dramatiska. Kārtējo reizi izdzirdot šos biedējošos vārdus, portāls TVNET devās uz interviju pie kardiologa, asociētā profesora Gustava Latkovska. Viņš apstiprināja problēmas nopietnību un pauda savu redzējumu, kā situāciju uzlabot.

Veselības ministre nesen paziņoja, ka vīriešu mirstība no sirds un asinsvadu slimībām Latvijā ir trīskārt augstāka nekā sievietēm un situācija ir dramatiska jau 45 gadus veco vīriešu vidū.

Tas nav nekāds jaunums.

Vai piekrītat šiem datiem?

Jā, vīriešu mirstība no sirds un asinsvadu slimībām Latvijā ir dramatiska, salīdzinot ar sievietēm Latvijā un īpaši citās Eiropas valstīs, īpaši Centrāleiropā un Dienvideiropā. Tas ir sen skaidrs.

Vai mūsu vīriešu veselība ir sliktāka, ja salīdzina ar citās Eiropas valstīs dzīvojošajiem kungiem?

Protams, ir sliktāka. Lai gan mēs par to runājam jau vismaz 20 gadus, daudziem šie fakti ir pārsteigums.. Skaidrs, ka problēma ir milzīga. Diemžēl

vīriešu mirstība no sirds un asinsvadu slimībām Latvijā ir viena no augstākajām pasaulē.

Kāpēc, jūsuprāt? Kur ir problēmas sakne?

Domāju, ka tas ir tāpēc, ka Latvijas vīrieši nav mainījuši dzīvesveidu, piemēram, uzturu un paradumus, kā tas noticis apkārtējos reģionos.

Piemēram, līdzīga problēma Somijā bija pagājušā gadsimta 60.gados, kad cilvēki un it īpaši vīrieši mira no kardiovaskulārajām slimībām. Bet Somijai izdevās 20-30 gadu laikā šo mirstību ievērojami samazināt līdz līmenim, kas šobrīd ir līdzīgs Dienvideiropas valstīm, piemēram, Francijai. Zinām franču fenomenu, ka tur no sirds slimībām mirst krietni retāk nekā citās valstīs. Tā nav tikai Francijā, bet arī Spānijā, Itālijā. Tas ir cieši saistīts ar uzturu un dzīvesveidu.


Foto: flickr.com/Parker Knight

Ko īpašu somi izdarīja, lai paildzinātu un uzlabotu savu vīriešu dzīvi? Varbūt varam sekot viņu piemēram?

Protams, varam! Kardiologi par to ir runājuši.

Sākumā vienā Somijas reģionā, Ziemeļkarēlijā, pēc tam visā Somijā septindesmitajos gados ieviesa kardiovaskulāro slimību profilakses pasākumus, kas nozīmēja ne tikai vairāk līdzekļu medikamentiem, bet arī plašāku cilvēku izglītošanu par riska faktoriem, fiziskām aktivitātēm, uzturu, savlaicīgu holesterīna un asinsspiediena līmeņa mērīšanu, laicīgu došanos pie ārstiem, liekā svara nepieļaušanu. Tā bija pasākumu rinda, par ko mēs runājam jau gadiem. Somijā ar to nodarbojās valstiskā līmenī. Tāpēc ārkārtīgi pozitīvi, ka, pateicoties Veselības ministrijai, Latvijā pagājušajā gadā pieņēma Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plānu 2013.-2015.gadam.

Kad runājāt par somu pieredzi, uzskaitījāt elementāras lietas...

Protams!

...neminējāt nevienu ārkārtīgi sarežģītu darbību.

Tāpēc jau arī ir šokējoši apzināties – ja mēs reāli vēlamies, ar mūsdienu zināšanām, medikamentu iespējām un izmaiņām dzīvesveidā sirds un asinsvadu slimību ietekmi var ievērojami mazināt..

Daļu sirds un asinsvadu slimību var novērst ļoti savlaicīgi

- vismaz tās slimības, kuru pamatā ir holesterīna izgulsnēšanās asinsvados..

Bet kāpēc tas netiek darīts? Tas ir vīriešu kūtrums un nevēlēšanās?

Tas skaidrojams ar daudziem apstākļiem, bet pamatā ir trīs faktori.

Pirmais – līdz daļai cilvēku informācija par sirds un asinsvadu slimībām un to profilaksi nav aizgājusi. Lai cik dīvaini tas būtu, ir viena daļa auditorijas, kas nelasa ziņas internetā. Varbūt internetā viņi sērfo katru dienu, tomēr nelasa ziņas par veselību. Tāpat daļa neskatās TV, neklausās radio, bet dzīvo citā informatīvajā vidē. Gribam to vai ne, bet noteikti eksistē daļa tādu cilvēku.

Otra daļa cilvēku ir tie, kas šo informāciju dzird, bet nesaklausa.

Neattiecina uz sevi?

Jā, nesaprot, ka tā jāattiecina uz sevi.

Tāpēc es informāciju par sirds un asinsvadu slimību profilaksi salīdzinu ar zobu pastu un tīrāmo līdzekļu reklāmām. Par to jārunā desmitiem reižu, kamēr vairāk ļaužu iedomāsies, ka tas attiecas arī uz viņiem..

Lai 45 gadus vecs vīrietis ar alusvēderu, nespēdams normāli uziet uz piekto stāvu, saprastu, ka šīs kaites var skart arī viņu?

Gribu uzsvērt, ka sirds un asinsvadu slimības var skart ikvienu cilvēku noteiktā vecumā arī bez iepriekšējiem brīdinājuma simptomiem, jo asinsvadi ar holesterīnu aizaug pakāpeniski, šo procesu nejūt, bet, kad tas sasniedz kritisku momentu, infarkti, insulti un pēkšņas nāves nāk ļoti negaidīti. Cilvēks var justies perfekti, bet

pēkšņi vienā dienā piedzīvot infarktu ar milzīgām komplikācijām.

Tādos gadījumos ir labi, ja vēl paveicas tikt līdz slimnīcai.

Tāpēc uzskatām, ka cilvēkiem ir savlaicīgi jāiet pie ārstiem un jārūpējas par savu veselību. Gribu to salīdzināt ar zobārsta apmeklējumu. Ja kāds 60 gadu vecumā paziņo, ka nekad mūžā nav bijis pie zobārsta, mēs uz viņu skatāmies ar neizpratni. Kā tas iespējams? Vai tad nav jāaiziet profilaktiski apskatīt, vai nav kāds caurums vai zobs jārauj ārā? Cilvēkiem liekas pašsaprotami profilaktiski apmeklēt zobārstu.


Foto: RIA Novosti/Scanpix

Varbūt daļa veco cilvēku lepojas, ka nekad neiet pie ārsta?

Jā, par to ir stāsts. Man regulāri nākas saskarties ar pacientiem, kuri

guļ uz operāciju galda un lepni paziņo, ka nekad mūžā nav bijuši pie ārstiem,

nekad nav slimojuši un neko sliktu jutuši. Diemžēl, ja mēs gribam dzīvot krietni ilgāk par 45 gadiem (teorētiski, ja labi paveicas, varam dzīvot līdz 100 gadiem un nākotnē pat ilgāk), mums ir ļoti savlaicīgi jādomā par savu veselību. Es runāju par tādām situācijām, kur vispār nav nekādu šaubu, ka sen jau vajadzēja pārbaudīties!

50-60 gadu vecumā nezināt savu holesterīna un asinsspiediena līmeni ir zināmā mērā tumsonība. Bet joprojām ir ļoti daudz cilvēku, kuri tam nepievērš uzmanību, pat ja zina.

Trešajā grupā ir cilvēki, kuri piekopj strausa politiku. Jā, es it kā saprotu, bet man ir bail vai arī ikdienas steigā tam nav laika. Ikdienas steiga un ritms daudziem ir ļoti straujš – nepaliek laika pat elementārām lietām, piemēram, ģimenei, draugiem, teātrim, sportam un daudz kam citam, ko mēs gribētu. Diemžēl ir bīstami par šo jautājumu nedomāt savlaicīgi, jo

vienā brīdī stopsignāls, kas mūs var apturēt, ir ļoti nežēlīgs.

Katram, kam rūp sava veselība, noteikti jāzina savs holesterīna un asinsspiediena līmenis, lai būtu zinoši par savu sirds un asinsvadu slimību risku.

Sarkanie karodziņi plīvo jebkuram smēķētājam, kā arī cilvēkiem, kuru pirmās pakāpes radiniekiem – brāļiem, māsām, vecākiem – samērā agrīni (vīriešiem līdz 55 gadiem, sievietēm līdz 65 gadiem) bijuši infarkti, insulti, asinsvados izgulsnējies holesterīns vai bijušas citas sirds un asinsvadu problēmas.

Kardiologs Gustavs Latkovskis

Kardiologs Gustavs Latkovskis. Foto: LETA

Tāpat riska grupā ir arī tie, kuriem ir cukura diabēts, liekais svars, augsts asinsspiediens. Sarkanais karodziņš ir arī vecums: vīriešiem tas ir jau no 40-45 gadiem, bet sievietēm – no 50-55 gadiem (it īpaši, kad iestājas menopauze).

Bet principā gribam iet uz to, ka sirds un asinsvadu stāvokli pirmo reizi pārbauda jau bērnībā. Varbūt pamanījāt, ka pētījumā Liepājā analizēja ne tikai 45 gadus vecu vīriešu, bet arī bērnu veselību.

Jā, pētījumā piedalījās arī 11 gadus veci bērni.

Mūsu plānā ierakstīts, ka holesterīna un asinsspiediena līmeni un citus kardiovaskulāro slimību riska faktorus vajag pārbaudīt jau bērnībā 11 gadu vecumā, jo patiesībā daudz kas, ko attīstām savā dzīvē, piemēram, paradumus, svaru, pamatā nāk no bērnības un pusaudžu gadiem.

Patiesībā pēc 20-25 gadiem ieradumus mainīt ir grūtāk.

Tas ir iespējams, bet nav tik viegli. Ja liekais svars ir 18-20 gadu vecumā, 30-40 gadu vecumā ir grūtāk no tā tikt vaļā. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi pievērst uzmanību jaunajai paaudzei. Ir traģiski, ka 10 gadu vecumā daļai bērnu ir liekais svars..

Kā vērtējat to, ka veselības mācība nav atsevišķs mācību priekšmets skolās?

Vērtēju to ārkārtīgi negatīvi. Bija ļoti dīvaini, ka savā laikā no dažām ministrijām bija iebildumi pret to. Ja nemaldos, arī Izglītības un zinātnes ministrija pauda viedokli, ka veselības mācība nav nepieciešama kā atsevišķs priekšmets. Tas ir nonsenss! Veselība mūsu dzīvē ir viens no svarīgākajiem aspektiem. Kā 12 gadu mācību laikā var nebūt neviena priekšmeta, kas mācītu mums parūpēties par savu veselību, dzīvi un dzīvību? Protams, šāds priekšmets ir vajadzīgs. Man šķiet, ka no Izglītības un zinātnes ministrijas bijuši argumenti, ka veselības mācību varētu iekļaut bioloģijas stundās. Bet tas diez vai būs pietiekami.

Ļoti svarīgi, kā tiek sagatavoti skolotāji, bet arī par to varētu runāt sirds un asinsvadu veselības plāns.


Foto: flickr.com/reynermedia

Bet tas jau attiecas uz taktiku. Ja būtu mērķis atjaunot veselības mācību kā atsevišķu priekšmetu, skolotājus taču varētu apmācīt!

Protams, tā ir taktika. Stāsts ir par to, ka jebkuru plānu var uzlabot. Tomēr esošais plāns ir liels solis uz priekšu. Ja mēs izpildīsim tur rakstīto, tas vien jau būs ļoti daudz.

Būtiski saprast, ka mēs varam perfekti izglītot ārstus un ārstēt miokarda infarktus, bet mums jāpanāk, lai infarkti nenotiktu. Tam vajadzīgs viss sabiedrības atbalsts un valsts mēroga politika, par ko cīnās Latvijas Kardiologu biedrība un Latvijas Ārstu biedrība. Tā ir cīņa pret smēķēšanu, kas jāierobežo ar visiem iespējamiem līdzekļiem. Kardiologi cīnās, lai cilvēki ietu uz profilaktiskajām apskatēm un savlaicīgi ārstētu gan paaugstinātu asinsspiedienu, gan holesterīnu. Mēs darām visu, ko varam, lai izglītotu kolēģus, kā vislabāk ārstēt šīs slimības.

Bet tas viss neko nedos, ja cilvēks pats neaizies pie ārsta,

lai pajautātu, vai viņam nav paaugstināts infarkta risks. Ir ideālistiski uzskatīt, ka visi riska grupā esošie paši izlems apmeklēt ārstus. Piemēram, smēķējošam 65 gadus vecam vīrietim infarkta risks ir līdz pat 20% 10 gadu laikā, taču visbiežāk šādi ļaudis profilaktiski pie ārsta nenāk.

Tāpēc mana vīzija ir, ka ģimenes ārstu medicīnas māsas varētu veikt pacientu skrīningu un riska grupā esošajiem nosūtīt uzaicinājumu uz profilaktisko apskati, kurā izmērīs asinsspiedienu, noteiks holesterīna līmeni, lai pēc tam ārsts izvērtētu sirds un asinsvadu slimību risku. Protams, tā ir tikai viena no mozaīkas sastāvdaļām, kā mēs varam samazināt risku.

Par to jārunā valstiskā līmenī – kā valsts veicina neveselīgās vides samazinājumu. Ne vienmēr cilvēks apzināti izvēlas dzīvot nepareizu dzīvesveidu. Man vispār nepatīk vārdi pareizs un nepareizs, labāk lietot veselīg(āk)s un neveselīg(āk)s. Veselīgs dzīvesveids nav nekas mākslīgs, tas patiesībā ir dabisks.

Vai veselīgs dzīvesveids mūsdienās ir moderns dzīvesveids? Vai dzīvošana veselīgi nepadara cilvēku par «autsaideru»? Vieglāk taču ir uzpīpēt, iedzert...

Tas ir jautājums par to, kādu tēlu mēs sabiedrībā piešķiram veselīgam dzīvesveidam.

Vai tam ir labs tēls?

Man liekas, ka kvalitatīva, veselīga ēdiena izvēle un atturēšanās no smēķēšanas ir stilīga. Kad pie manis atnāk draugi un dodas ārā uzpīpēt, viņi pat tā kā atvainojas un saka, ka vajadzētu atmest, bet es jūtos ļoti gandarīts, ka man nav vēlēšanās iet uzpīpēt.

Tas pats attiecas uz uzturu. Man liekas, ka moderni, saprātīgi domājoši cilvēki gan paziņu, gan pacientu vidū par to domā. Inteliģentākiem cilvēkiem nav jāpaskaidro, kāpēc labāk lietot olīveļļu vai kvalitatīvu zivi, nevis sviestmaizi ar sieru un doktordesu. Viņi šādus ieteikumus uzņem ar ļoti lielu prieku. Cilvēki saprot, ka tas ir viņu labā.


Ja vēlies nobalsot par šo rakstu, sūti SMS ar tekstu

TXT BALSS

uz numuru

1897


Nobalsots 180 reizes


Maksa (0,36 LVL) ir pievienota telefona rēķinam vai atrēķināta no priekšapmaksas kartes.
Atbalsts: +37129469896 | zinuspice@gmail.com | Piedāvā fortumo.lv
IESKATIES!

Materiāls publicēts sadarbībā ar vietni

Ievietots : 31 Janvāris 2014

Skatīts : 540 reizes

Avots : http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/493125-meitenes_sargiet_savus_viriesus

Birkas : slimībām, kardiologa, mirstība, sirds, asinsvadu

(Balsu nav)
Portāls iesaka
Komentāru pagaidām nav. Esi pirmais !
Pievienot komentārus var tikai reģistrētie lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]
Ziņu Spice neatbild par rakstiem pievienotajām lasītāju atsauksmēm, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot atsauksmes, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Ziņu Spice patur tiesības liegt rakstu komentēšanas iespēju, kā arī dzēst neatbilstošos komentārus.
Komentāru noformēšana
kas-notiek.ucoz.lv

Miers miera stāvoklī - nav patiess miers. Tikai tad, kad gūsi mieru kustībā, tev atklāsies debess būtība. Jautrība, kad apkārt jautrība - nav patiesa jautrība. Tikai tad, kad skumjas pārtaps priekā, sapratīsi sirds patieso dabu.
-- Huns Czi Čens

«Žigulis» nepamana «sarkano» un pakļūst zem tanka

  • Visi aktuālie video
  • 5 Decembris vēsturē

    Vai jūsu paziņu lokā atrodas kāds, kurš nemaksā nodokļus?
    Atbildes: 45
    Ārstniecības augi Latvijā | Пик известий | Uzturēšanu nodrošina uCoz | Katalogs | Kinofilm@LV