21 Septembrī, Piektdiena
Sports :

Latvijas sporta saime ar atklātu vēstuli politiķiem prasa pārmaiņas nozarē

Sports » Dažādi (Sp)

Palielināt Samazināt 28 Aug 2018 , 17:51

Latvijas sporta saime ar atklātu vēstuli politiķiem prasa pārmaiņas nozarē

Vairāki Latvijas sportisti, treneri un sporta organizāciju pārstāvji otrdien 28. augustā, pulcējās Esplanādē (Rīga), lai prezentētu sabiedriskās iniciatīvas "Es atbalstu sportu!" saskatītās valsts problēmas sporta nozarē. 

Teju 500 Latvijas sportistu un vairāk nekā 100 Latvijas vadošās sporta organizācijas, kas apvienojušies sabiedriskā iniciatīvā "Es atbalstu sportu!", otrdien vērsās pie valdības un politisko partiju pārstāvjiem, lai pieprasītu pārmaiņas sporta nozarē.

Sportisti atklātā vēstulē aktualizē kritisko situāciju Latvijas sportā un aicina nekavējoties risināt nozarei nozīmīgos jautājumus - nepietiekamo finansējumu un neefektīvu sporta pārvaldi.

Iniciatīvas atbalstam tās interneta vietnē www.esatbalstusportu.lv dažās dienās jau pievienojušies vairāk nekā 4000 atbalstītāju.

"Es atbalstu sportu!" uzsver šādas problēmas:

  • 30% iedzīvotāju ir mazkustīgs dzīvesveids,
  • 50% skolēnu fiziskā sagatavotība ir zem vidējā līmeņa,
  • katram piektajam bērnam ir liekā svara problēmas,
  • par 75% samazinājušies privātie ziedojumi sportam.

Situācija Latvijas sportā ir sasniegusi kritisko robežu, un viens no iemesliem ir dramatiskais privāto ziedojumu apmēra kritums līdz 75%. To ietekmējis "Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma" (UINL) jaunais tiesiskais regulējums, kas likvidēja Latvijā ilgi un sekmīgi darbojošos ziedojumu sistēmu visu nozaru sabiedriskā labuma organizācijām.

Līdz šim ziedojumi nodrošinājuši aptuveni trešo daļu no valstiski svarīgāko sporta programmu un pasākumu īstenošanas. Sabiedriskās iniciatīvas "Es atbalstu sportu!" pārstāvji lēš, ka sporta nozare tādējādi zaudējusi 10-15 miljonus eiro lielu finansiālo atbalstu.

Hokeja skolas "Rīga" un Latvijas U-18 izlases galvenais treneris Oļegs Sorokins uzsver: "Katram piektajam Latvijas bērnam ir liekais svars, un pusei no tiem – nopietna aptaukošanās, kas var izraisīt smagas hroniskas saslimšanas. Vairāk nekā pusei Latvijas skolēnu fiziskā sagatavotība ir zem vidējā līmeņa. Tomēr Izglītības un zinātnes ministrijas 2014. gadā dotais solījums ieviest Latvijas skolās vismaz līdz devītajai klasei trešo sporta stundu gadu gaitā tā arī nav īstenots."

"Pasaules Veselības organizācijas (PVO) dati šobrīd liecina, ka 30% Latvijas iedzīvotāju ir mazkustīgs dzīvesveids," pauda Latvijas vieglatlētikas izlases direktors Ronalds Arājs.  "Piemēram, Lietuvā 22% ir mazkustīgs dzīvesveids, bet Igaunijā 17%. Tas noved pie veselības problēmām. Latvijā izplatītākais nāves cēlonis ir sirds un asinsvadu slimības, no kurām katru gadu šajā valstī mirst vairāk nekā 16 000 cilvēki, bet pasaulē tie ir pieci miljoni. Lai to labotu, ir jāmeklē stratēģisks sporta infrastruktūras plāns."

Tikmēr kamaniņu braucēja Ulla Zirne sacīja, ka šobrīd valsts atbalsta trūkuma un sistēmas neesamības dēļ ir redzams Latvijas sportistu rezultātu kritums. "Mums šķiet, ka tās ir neveiksmes, taču tas patiesībā ir mūsu reālais līmenis. Tāpat, kamēr mēs meklējam resursus, lai piedalītos sacensībās, citās valstīs jau viss notiek. Mēs ne tikai nevaram aizbraukt uz nometnēm, bet mums ir arī virkne sportistu, kuri savu laiku pavada strādājot un pelnot iztiku. Līdz ar to viņi nevar pilnvērtīgi atpūsties un sasniegt maksimāli labus rezultātus."

Savukārt Latvijas Handbola federācijas (LHF) prezidents Mārtiņš Bičevskis pieminēja Islandes piemēru.

"Olimpiskā vicečempione handbolā ir nācija ar 300 000 iedzīvotāju. Viņiem deviņdesmitajos gados bija Eiropas augstākais smēķēšanas, alkoholisma un narkotiku lietošanas līmenis starp jauniešiem. Islande pārmainīja sporta sistēmu, ieviešot vienu atbildīgo institūciju, kas realizēja programmu par infrastruktūras uzlabošanu un ieviesa skaidru finansējumu, kā šī programma darbosies. Viņiem tas devis rezultātu, pēc 20 gadiem septiņreiz samazinot smēķētāju skaitu un trīsreiz samazinot to jauniešu skaitu, kuri lieto alkoholu vai narkotikas. Dabiskā iznākumā Islande komandu sporta veidos šobrīd ir sasniegusi lieliskus rezultātus."

Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) ģenerālsekretārs Žoržs Tikmers sacīja, ka ir nepieciešama sporta nozares reforma un uzsvēra naudas trūkumu. "Esam sagatavojuši vēstuli ar situācijas skaidrojumu, kas ir tikusi nogādāta valdībai un politisko partiju pārstāvjiem. Viņi tiks aicināti arī uz diskusiju par papildu finansējuma piešķiršanu un jaunas sporta pārvaldes modeļa ieviešanu."

Sabiedrisko iniciatīvu "Es atbalstu sportu!" koordinē Latvijas Hokeja federācija, Latvijas Basketbola savienība, Latvijas Futbola federācija, Latvijas Komandu sporta spēļu asociācija, Latvijas Sporta federāciju padome, Latvijas Olimpiskā komiteja, un to jau ir atbalstījušas vairāk nekā 100 Latvijas sporta organizācijas, federācijas un sporta klubi.

Latvijas sportistu, treneru un sporta organizāciju atklātā vēstule valdības un politisko partiju pārstāvjiem

Ir piepildījušās Latvijas sporta organizāciju bažas: 2017. gadā veiktā nodokļu reforma – "Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma" (UINL) jaunais tiesiskais regulējums – grauj Latvijā ilgi un sekmīgi darbojošos ziedojumu sistēmu sabiedriskā labuma organizācijām.

2018. gada vasarā apkopotā statistika liecina, ka privāto ziedojumu apjoms sporta organizācijām un pasākumiem piedzīvojis kritumu par 75%. Tas ir dramatisks trieciens, jo līdz šim ziedojumi nodrošinājuši aptuveni trešo daļu no valstiski svarīgāko sporta programmu un pasākumu īstenošanas.

Tas nozīmē, ka jau šogad ir apdraudēta daudzu sacensību un sporta pasākumu norise, bet jaunajiem sportistiem nav un nākotnē visdrīzāk vairs nebūs pietiekamu iespēju gūt pieredzi treniņnometnēs un pienācīgi sagatavoties, lai pārstāvētu Latviju sporta sacensībās visaugstākajā līmenī pēc diviem, četriem, astoņiem gadiem.

Šī skaudrā situācija, kurā nonākuši Latvijas sportisti un sporta organizācijas, aktualizē arī dziļāku problēmu: neefektīvo un smagnējo Latvijas sporta pārvaldības modeli, kas atstājis smagas sekas ne vien uz sportu, bet uz sabiedrību kopumā.

Katram piektajam Latvijas bērnam ir liekais svars, un pusei no tiem – nopietna aptaukošanās, kas var izraisīt smagas hroniskas saslimšanas. Vairāk nekā pusei Latvijas skolēnu fiziskā sagatavotība ir zem vidējā līmeņa. Tomēr Izglītības un zinātnes ministrijas 2016. gadā dotais solījums ieviest Latvijas skolās trešo sporta stundu gadu gaitā tā arī nav īstenots, turklāt nemaz nav paredzēts to darīt.

Bērnu un jauniešu katastrofāli sliktais fiziskās sagatavotības līmenis sāk apdraudēt arī Latvijas drošību. Aizsardzības ministrija un iekšlietu struktūras saskaras ar grūtībām nokomplektēt jauno kareivju un potenciālo policistu rindas. Tā, piemēram, Valsts policijas koledžas reflektantu vidū fiziskās sagatavotības pārbaudi 2013. gadā nenokārtoja 42,8%, bet 2016. gadā – jau 50,4% personu. Absurdā kārtā tā vietā, lai stiprinātu jauniešu fiziskās sagatavotības līmeni, valdība šogad atbalstījusi Iekšlietu ministrijas grozītos noteikumus, kas paredz policistiem, robežsargiem, ugunsdzēsējiem un cietumu uzraugiem atvieglot fiziskās sagatavotības prasības.

Sports ir viens no efektīvākajiem veidiem darbā ar riska jauniešiem. Sportiskas aktivitātes pasargā bērnus ne vien no pārmērīgas laika pavadīšanas telefona ekrānos, bet arī pusaudžu alkoholisma, narkotiku lietošanas un noziedzības. Taču, kaut arī Eiropas fondu nauda palīdzējusi veidot un atjaunot sporta infrastruktūru Latvijā, trūkst treneru un atbalsta sporta nodarbību īstenošanai. Latvijas treneru sastāvs noveco. Zemā atalgojuma dēļ treneriem izdzīvot iespējams, vien strādājot vairākās darba vietās, kas samazina jauno speciālistu motivāciju turpināt darbu šajā profesijā.

Sports kā ikdienas aktivitāte līdzās veselīgam uzturam ir viens no galvenajiem fiziski un emocionāli veselas sabiedrības priekšnosacījumiem. Regulāra fiziskā aktivitāte pozitīvi ietekmē gandrīz visus cilvēka orgānus un audus. Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvijā no mazkustīga dzīvesveida cieš vairāk nekā 30% iedzīvotāju. Salīdzinājumam – Igaunijā tie ir 17%, bet Lietuvā – ap 22% iedzīvotāju. Mazkustīga dzīvesveida radītais kaitējums salīdzināms ar smēķēšanas nodarīto postu – mazkustīgs dzīvesveids ik gadu pasaulē izraisa vairāk nekā 5 miljonus nāves gadījumu.

Bez pietiekama valsts atbalsta un pārdomātas sporta politikas mēs neredzam nozares attīstības iespējas reģionos. Sporta infrastruktūra koncentrējas galvenokārt lielajās pilsētās, bet talanti dzimst arī mazpilsētās un Latvijas laukos. Nepievēršot pietiekamu uzmanību sporta nozares attīstībai reģionos, sporta tradīcijas kļūs aizvien vājākas un profesionālu sportistu – aizvien mazāk. Pasaules pieredzē netrūkst labu piemēru, no kuriem varam mācīties, kaut vai Slovēnija, Somija un Islande, kur mērķtiecīgi ieguldījumi atbilstošas infrastruktūras izveidošanā un motivētu sporta darbinieku attīstībā ļāvuši sasniegt gan izcilus sportiskos panākumus, gan būtiskas pārmaiņas sabiedrības dzīvesveidā.

Visi šie apstākļi ir nopietns apdraudējums lielajam darbam, ko daudzus gadus pašaizliedzīgi veikuši sportisti, treneri, sporta ārsti, fizioterapeiti un citi nozarē strādājošie. Jau šobrīd jūtam sportisko panākumu kritumu vairākos Latvijai raksturīgos sporta veidos un pasākumos (Olimpiskās spēles Rio 2016. gadā un Phjončhanā 2018. gadā), ko izraisījusi 2008./2009. gada finanšu krīze un finansējuma samazinājums augstas klases sportam un sporta skolām par 67 %. Diemžēl augstas klases sporta finansējuma līmenis vēl joprojām nav atgriezies 2007. gada līmenī. Bez pienācīgām iespējām profesionāliem sportistiem sagatavoties sacensībām un ilgtermiņa skatījuma, kas ļautu attīstīties nākotnes sportistiem, kritīsies Latvijas konkurētspēja starptautiskajā sporta arēnā.

Kā rāda līdzšinējā pieredze, sports un aktīvs, veselīgs dzīvesveids diemžēl nav bijis un nebūs sava aizbildņa, Izglītības un zinātnes ministrijas, prioritāte; tur risināmas citas valstiski svarīgas problēmas. Turklāt sporta politikas īstenošana nav tikai izglītības jautājums, tas vienlīdz plaši skar arī veselības, iekšlietu un aizsardzības, labklājības un reģionālās attīstības jomas.

Apvienojoties vairāk nekā 50 sporta organizācijām un simtiem Latvijas sportistu, esam uzsākuši sabiedrisku iniciatīvu “Es atbalstu sportu”, lai aktualizētu būtiskākās nozares prasības.

Lai novērstu akūtas problēmas, ko radījusi nepārdomātā nodokļu reforma un izmaiņas, kas skar ziedojumus sabiedriska labuma organizācijām, jānosaka kompensējoši pasākumi 2018. gada, kā arī 2019. un 2020. gada valsts budžeta programmā ar mērķi novērst ziedojumu apmēra milzīgā krituma radītās negatīvās sekas, kamēr tiks pilnveidota nodokļu atlaižu kārtība vai izveidota cita sistēma sabiedriskā labuma organizāciju atbalstam.

Latvijas sportam vajadzīgs pārvaldnieks, kurš “deg” par sportu ne tikai fanu rindās un ne tikai tad, kad Latvijas pārstāvji kāpj uz goda pjedestāla, un spēj risināt šo daudzām nozarēm kritisko jautājumu loku. Respektīvi, ir nepieciešama Latvijas sporta pārvaldības modeļa maiņa. Ir vajadzīga diskusija par īpašas sporta pārvaldības institūcijas veidošanu. Eiropas Savienības valstīs sastopami dažādi sporta pārvaldības modeļi. Veidojot savu optimālo modeli, Latvija var pārņemt labāko no Eiropas pieredzes, iegūstot objektīvu, stratēģiski gudru un efektīvu sporta pārvaldnieku.

Mēs, zemāk parakstījušies, ceram, ka vēl nav par vēlu veikt fundamentālas, pozitīvas pārmaiņas, lai arī turpmāk Latvijas sportisti varētu gūt augstvērtīgus sasniegumus, lepoties ar medaļām, uzstādīt jaunus rekordus un rādīt izcilu piemēru mūsu bērniem. Mēs ceram, ka joprojām varēsim nodarboties ar saviem sporta veidiem, nevis mesties izmisīgā cīņā par izdzīvošanu.

Ja pārmaiņas nesāksies jau tūlīt, var nebūt medaļu Vasaras Olimpiskajās spēlēs Tokijā 2020. gadā un Ziemas Olimpiskajās spēlēs Pekinā 2022. gadā, godalgotu vietu čempionātos, kausos un turnīros, un Latvija pavisam drīz zaudēs vietu starptautiskajās sporta līgās. Vairs nebūs sporta fanu, jo nebūs, ar ko lepoties, un aizvien lielāku negatīvo nospiedumu radīs mūsu jauniešu mazkustīgais dzīvesveids. Tāpēc aicinām Jūs vistuvākajā laikā aktualizēt sporta nozares situāciju, rast steidzamu risinājumu akūtajām problēmām un iezīmēt risinājumus nākamajiem gadiem.

Patiesā cieņā,

Uļjana Semjonova

Jānis Ķipurs

Gunta Baško

Dainis Dukurs

Ineta Radēviča

Igors Vihrovs

Rebeka Koha

Edgars Masaļskis

Pauls Jonass

Kristers Serģis

Elīza Cauce

Ieva Ose

Roberto Puķītis

Anastasija Grigorjeva

Kristīne Čekstere

Armands Puče

Roberts Misāns

Laura Ikauniece-Admidiņa

Lauris Strautmanis

Artūrs Plēsnieks

Uldis Dzirkalis

Toms Markss

Evita Jaunbauere

Edgars Dupats

Lelde Laure

Kristaps Mauriņš

Artis Ozols

Kristīne Putniņa

Gints Palameiks

Iveta Kraze

Mārtiņš Pļaviņš

Mihails Arhipovs

Renāte Līne

Tomass Bakēvics

Jānis Liepa

Līna Mūze

Ruslans Nakoņečnijs

Elza Gulbe

Laura Skujiņa

Haralds Silovs

Edmunds Jansons

Žoržs Tikmers

Aldons Vrubļevskis

Itārs Bramanis

Mārtiņš Mālmeisters

Ināra Brenča

Ojārs Burkovskis

Artis Zentelis

Ineta Jansone

Mārtiņš Rubenis

Anda Upīte

Vadims Koževņikovs

Gunta Rotšteina

Edgars Buļs

Jānis Šmēdiņš

Zigmunds Čakšs

Matīss Ratnieks

Juris Šics

Vladimirs Smirnovs

Anastasija Smoļakova

Zane Putniņa

Elita Krūmiņa

Lilita Mukina

Pēteris Neijs

Agita Puriņa

Pāvels Švecovs

Aleksejs Lavrenovs

Māris Savickis

Jānis Kols

Liene Kleina-Brūvere

Daumants Znatnajs

Aigars Petrovskis

Dāvis Kaufmanis

Roberts Plūme

Andis Austrups

Andris Kreislers

Ingrīda Amantova

Aivars Rodčenko

Aivars Mackēvičs

Aivars Brakmanis

Jānis Kaupe

Jānis Rērihs

Juris Silovs

Ronalds Ozoliņš

Dace Dimante

Sandra Bringa

Arvīds Zariņš

Dace Gulbe

Andris Lupiks

Vita Duļbinska

Atis Strenga

Mārcis Laidiņš

Artis Jansons

Patriks Gailums

Maija Tīruma- Eichhorn

Ingars Kalējs

Dmitrijs Miļkevičs

Ingrīda Zauere

Didzis Sedlenieks

Riks Kristens Rozītis

Andris Jurga

Normunds Vilce

Guntis Ciematnieks

Ilvis Pētersons

Aivis Jurdžs

Aleksandrs Samoilovs

Laura Ozoliņa

Māris Liepiņš

Elīna Ekmane - Miķelsone

Daniels Balodis

Inese Reinicāne

Ance Niezere

Ivars Vāvere

Rūta Doveika

Zigmunds Dvarons

Tomass Cīrulis

Ivars Putenis

Ilze Jansone

Kārlis Ķuzis

Ritvars Traidass

Laine Lupkina

Zane Rinmane

Pauls Erenbots

Andris Pīlups

Pauls Ārents

Madara Mezenceva

Ilze Zariņa

Kristaps Millers

Pēteris Poudžiunas

Roberts Tarvids

Andris Šics

Zintis Ekmanis

Elīna Račko

Visvaldis Freidenfelds

Andis Blinds

Ulla Zirne

Raimonda Soloha

Romāns Antonovičs

Gija Veinberga

Kristaps Zeila

Vizma Freimane

Elīna Zelča

Arnis Zembaks

Kitija Birstiņa

Kristiāna Zeila

Dāvis Spriņğis

Lauma Lueta Zeberiņa

Renārs Prikuls

Normunds Ciziks

Vents Smiltnieks

Jānis Kodols

Santa Liepiņa

Ričards Strazdiņš

Indra Dzērve

Ligita Gustas

Jānis Freimanis

Gatis Eisaks

Ilze Nicmane

Sabīne Liepiņa

Inārs Kivlenieks

Agnese Grīsle

Aija Bērziņa

Iveta Radziņa

Ralfs Bērziņš

Anna Marta Nordmane

Rita Kubuliņa

Davis Conka

Dita Murevska

Ina Bordasova

Ieva Opoļska

Sandris Kļaviņš

Janis Jansons

Uģis Benjavs

Pēteris Kreilis

Mārtiņš Ceblis

Linda Līce

Renārs Ziedinš

Māra Truksne

Sandra Strenga

Dace Jāne

Mārtiņš Umbraško

Gatis Megris

Anita Reute

Edgars Nemme

Inga Smirnova

Aivars Kukojs

Austra Podniece

Oļegs Baskins

Ingars Dude

Raitis Ozols

Oskars Ķibermanis

Kalvis Koskevičs

Matīss Budovskis

Jānis Šķēls

Edgars Astašovs

Eriks Kohanovs

Arvis Kalniņš

Simona Kaspare

Renāts Cvetkovs

Mārtiņš Lapsiņš

Natālija Kalniņa

Endijs Vestfāls

Guntis Jansons

Sandijs Kalniņš

Edgars Gailums

Raivo Aizstrauts

Rihards Ostrovskis

Lauris Gailums

Māris Millers

Klāvs Putenis

Daina Ekmane

Jurijs Sigajevs

Oļegs Kozjakovs

Atis Drozdovs

Santa Mūrniece

Enia Antanoviča

Salvis Mežāns

Sigita Lāce

Māris Onskulis

Artūrs Bernovskis

Aida Pētersone

Marīte Vilcāne

Arvis Kreicbergs

Inga Martinsone

Laura Sobinova

Dace Faituša

Aigars Grinbergs

Baiba Blumberga

Reinis Burģis

Gundars Upenieks

Dmitrijs Tončinskis

Ilvars Rullis

Jānis Indārs

Kristīne Vederņikova

Endija Terauda

Jeļena Prokopčuka

Aleksandrs Prokopčuks

Egils Rubenis

Laila Nagle

Juris Lebedoks

Aivis Tālbergs

Irina Petrova

Sergejs Vasjkovs

Ļubova Kopilova

Alise Lapšāne

Matiss Karro

Mārtiņš Žogots

Girts Pavlovs

Renārs Līcis

Alīna Ansone

Jēkabs Gronskis

Vita Ormane

Jurgis Silins

Daniels Bambals

Sinta Sprudzāne

Santa Paegle

Anete Barovska

Mārcis Izkalns

Inga Dobravaļska

Kristīne Martinsone

Arita Šimkuna

Gaida Akerfelde

Baiba Feldmane

Daiga Valdmane

Aigars Auznieks

Laine Kreicere

Oskars Mezgirts

Harijs Zelčs

Elga Grota

Ainis Zīle

Jūlija Vēbere

Anna Šteinere

Agris Grandovskis

Irīna Štūla-Pankoka

Juris Lauris

Vilnis Janševskis

Ģirts Skanis

Juris Ozoliņš

Armands Polis

Iveta Zandere

Eva Alenceviča

Jeļena Fiščenko

Ineta Babauska

Raina Boguža

Jānis Mihailovs

Ronalds Arājs

Artis Golubovs

Ingus Plostnieks

Andris Rode

Sanita Stepanova

Mārtiņš Baķis

Jānis Timbors

Sandra Plostniece

Karina Streļņikova

Ilona Kojaloviča

Miķelis Užāns

Vjačeslavs Kirilovs

Armands Ivulāns

Dmitrijs Baikovs

Jolanta Bačkure

Rebeka Kārkliniece

Edgars Pedāns

Renārs Duļķevičs

Guntis Buntis

Andris Bērziņš

Arnis Šauriņš

Ruslans Suharevs

Līga Tālberga

Santa Kaire

Anastasija Kravčenoka

Līga Apškalna

Jānis Cīrulis

Gints Bērtulis

Reinis Duksītis

Ieva Zālīte

Edgars Pavārs

Vita Trautmane

Agnese Valdmane

Ingus Lāns

Kristīne Tilgale

Pēteris Šķiņķis

Ritma Ritene

Jānis Ūdriņš

Gita Orste

Mārtiņš Laubergs

Dmitrijs Lapa

Andrejs Bondarevs

Nataļja Gorškova

Veronika Stoļarova

Austris Zeltiņš

Sabīne Kazaine

Dainis Kļavinskis

Miks Rasmanis

Ilze Antāne

Andrejs Rožlapa

Dace Lāce

Grēta Anna Skara

Kristīne Bumbiere

Mareks Selena

Elīna Rulle

Solvita Lieģe

Jānis Leitis

Ivo Solomahins

Daiga Gabrūna

Kendija Aparjode

Luīze Vīksna

Agafija Buša

Sergejs Medvedjevs

Antra Baskere

Santa Ziņģe

Intars Berkulis

Ansis Straupmanis

Aiva Jakubovska

Anastasija Berzina

Aigars Berzins

Diana Cimermane

Mārtinš Lozbers

Aija Šļivka

Sintija Beķere

Mārīte Sproģe

Elīna Magomedova

Kristiāna Oldermane

Sanija Feldmane

Gatis Zemītis

Margarita Judina

Kristina Melbarde

Ainars Kalnins

Anna Blome

Inese Saldeniece

Vladimirs Jeršovs

Anita Seile

Elina Cēbura

Madara Palameika

Sintija Giptere

Katrīna Kalnina

Aleksandrs Šutka

Jurijs Fedulovs

Uģis Dronka

Olegs Sorokins

Mareks Barsovs

Diāna Stupele

Sandijs Kodoliņš

Aija Ambrasa

Reinis Nitišs

Dana Ševčenko

Aivis Landmanis

Arnis Upmanis

Līga Šeidlere-Šuste

Vitālijs Vērdiņš

Santa Strode

Krišjānis Tiltiņš

Zinaida Auziņa

Indra Nadziņa

Valērijs Minalta

Agate Rašmane

Dzintars Irbe

Alberts Cimiņš

Ilona Korjagina

Edgars Lācis

Anatolijs Isajevs

Alīna Štolcere

Alvils Brants

Sanita Budriķe

Jete Nulle

Anita Megija Miķelsone

Annija Libermane

Una Arama

Anna Lagzdiņa

Marina Dambe

Elva Eglīte

Santa Lorence

Ieva Dusele

Ieva Kairena

Annija Krūmiņa

Marika Jankovska

Harijs Brants

Spīdola Martinsone

Biruta Tjurina

Vjačeslavs Goļinskis

Niks Lagzdiņš

Ģirts Ločmelis

Jānis Purvēns

Silva Vainovska

Uldis Kristiņš

Kristaps Heinsbergs

Ģirts Skanis

Guntis Malejs

Ingus Palapis

Ģirts Šķeperis

Lauris Kūms

Irēna Rutka

Jānis Leitis

Inita Dimante

Normunds Krūmiņš

Maija Zēmele-Bauere

Ričards Stivriņš

Kitija Irbina

Liene Pastuhova

Sandra Dzenīte-Cālīte

Kaspars Bernāts

Zane Zande - Daukste

Vineta Eigita-Kupča

Andis Švāns

Dāvis Vilders

Roberts Vikštrems

Oļegs Groševs

Kristaps Ķikāns

Edgars Skrastiņš

Dina Puķīte

Sintija Valaine

Krisjanis Tiltins

Kaspars Lisovskis

Emīls Grīnbergs

Roberts Zande

Artūrs Ozols

Inārs Bīrmanis

Emīls Briedis

Artūrs Ozols

Raivis Skripsts

Žanis Buklovskis

Kevins Šmits

Inga Bliska

Jolanta Pošeiko

Violeta Pauliņa

Dainis Caune

Dainis Caune

Kristers Plētiens

Einars Fogelis

Kārlis Lejnieks

Karīna Balode

Dāvis Vilders

Monika Lipiņa

Jana Zaviša

Reinis Krūza

Inese Gulbe

Marika Nugumanova

Renāte Līne

Inese Jesse

Andželika Krūmiņa-Brūna

Aigars Belasovs

Ja vēlies nobalsot par šo rakstu, sūti SMS ar tekstu

TXT BALSS

uz numuru

1897


Nobalsots 18 reizes


Maksa (0,36 LVL) ir pievienota telefona rēķinam vai atrēķināta no priekšapmaksas kartes.
Atbalsts: +37129469896 | zinuspice@gmail.com | Piedāvā fortumo.lv
IESKATIES!

Materiāls publicēts sadarbībā ar vietni

Ievietots : 28 Augustā 2018

Skatīts : 54 reizes

Avots : https://www.tvnet.lv/6142949/latvijas-sporta-saime-ar-atklatu-vestuli-politikiem-prasa-parmainas-nozare

Birkas : sportisti, sportā, vēstuli, sporta, politiķiem, problēmas, treneri, politisko

(Balsu nav)
"Ziņu Spice" rekomendē
Komentāru pagaidām nav. Esi pirmais !
Pievienot komentārus var tikai reģistrētie lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]
Ziņu Spice neatbild par rakstiem pievienotajām lasītāju atsauksmēm, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot atsauksmes, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Ziņu Spice patur tiesības liegt rakstu komentēšanas iespēju, kā arī dzēst neatbilstošos komentārus.
Komentāru noformēšana

Asaras sev līdzi atnes atvieglojumu, remdē bēdas un aiztrauc sev tās līdzi.
-- Ovīdijs

Rīgas svētku tiešraide

  • Visi aktuālie video
  • 21 Septembrī vēsturē

    Cik daudz naudas mēnesī tērējat mobilā telefona sarunām?
    Atbildes: 67
    Ārstniecības augi Latvijā | Пик известий | Tiek izmantotas uCoz tehnoloģijas | Katalogs | Kinofilm@LV