Laika joslas : Ziņu aģentūra ZS : Vienmēr aktuālākās ziņas no Latvijas mēdijiem
4 Decembris , Svētdiena
Ierakstiet (vai izvēlieties no piedāvātajiem) pilsētas nosaukumu,
lai uzzinātu, cik tajā ir pulkstenis
Laika zonas



Laika skaitīšana Latvijā un pasaulē

Saules gaita pie debess nosaka cilvēka dzīves ritmu, tādēļ par laika mērīšanas pamatu pieņemta Saules diennakts, kurā ir tieši 24 stundas.Ikdienā laika skaitīšanai izmanto joslu laiku.

Visa zemeslode ir sadalīta 24 laika joslās . Katras joslas platums ir 15°. Joslas numurē no 0 līdz 23. Nulles joslas centrs sakrīt ar sākummeridiānu (0°), bet tās robežas atrodas aptuveni uz 7°,5 rietumu garuma un 7°,5 austrumu garuma meridiāniem. Precīzās joslu robežas parasti tiek vilktas pa valstu robežām, gar kontinentu piekrasti. utml. Visā laika joslas teritorijā tiek lietots viens un tas pats laiks. Blakus joslās laiks atšķiras par vienu stundu. Ja Griničā ir pusdienlaiks (12h), uz rietumiem no tās pulkstenis rāda mazāk (piemēram, Ņujorkā ir rīts, 7h), bet uz austrumiem - vairāk (piemēram, Tokijā ir vakars, 21h). Uz zemeslodes ir dažas teritorijas, piemēram, Indija, kur laiks no blakus joslas laika atšķiras tikai par pusstundu.

Latvijā lieto otrās joslas (Austrumeiropas) laiku. Lielākajā daļā valstu, arī Latvijā, vasaras periodā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai lieto vasaras laiku, kas ir par stundu priekšā joslas laikam. Pārejot uz vasaras laiku, pulkstenis jāpagriež par vienu stundu uz priekšu, bet, pārejot atpakaļ uz joslas laiku, pulkstenis jāpagriež par vienu stundu atpakaļ.

Latvijā pāreju uz vasaras laiku reglamentē 2010.gada 26.oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr.1010 "Par pāreju uz vasaras laiku", ar kuriem pārņemtas Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 19.janvāra direktīvas 2000/84/EK par noteikumiem attiecībā uz vasaras laiku prasības.

Agrāk laika skaitīšanai tika izmantots vietējais laiks, saskaņā ar kuru pulkstenis rāda 12h 00m 00s tad, kad Saule atrodas tieši dienvidos. Tātad tas tieši saskan ar Saules kustību, kur pretī joslu laiks uz laika joslas robežas var atšķirties no vietējā laika pat par pusstundu, bet vasaras laika periodā – par pusotru stundu. Taču vietējam laikam ir tāds trūkums, ka tas dažādās apdzīvotās vietās ir atšķirīgs, jo, Zemei nepārtraukti griežoties, pret Sauli pagriežas arvien jauni zemeslodes virsmas apgabali.

Tā, piemēram, ik dienas Saule pirmkārt kulminē Daugavpilī, tad Rīgā un tikai pēc tam Liepājā. Liepājas un Daugavpils vietējo laiku starpība sasniedz 22 minūtes. Turklāt vietējais laiks nerit pilnīgi vienmērīgi. Kad laiku sāka mērīt ar milisekunžu precizitāti, kļuva skaidrs, ka Zemes griešanās nav pilnīgi vienmērīga. Taču civilizācijai kopumā vajadzīga pietiekami vienmērīga laika skaitīšanas sistēma, kas nebūtu atkarīga no Zemes griešanās neregularitātes un vienlaikus būtu cieši saistīta ar diennakts ritmu. Šim nolūkam lieto koordinēto pasaules laiku, kuru glabā speciāli atompulksteņi. Reizi gadā vai retāk, kad Zemes rotācijas palēnināšanās dēļ rodas nepieciešamība, 30. jūnijā vai 31. decembrī diennakts pēdējā minūtē tiek pieskaitīta lieka sekunde. Tad šīs minūtes garums ir 61 sekunde. Pareizā laika signāli tiek raidīti koordinētā laika sistēmā. No pasaules laika, ko nosaka Zemes griešanās, koordinētais laiks nekad neatšķiras vairāk kā par sekundi.

Laika skaitīšanas sistēmas

Nosaukums

Paskaidrojums

Joslu laiks

Starptautiska laika skaitīšanas sistēma, kurā visa Zemes virsma ir sadalīta 24 laika joslās tā, lai blakus esošo joslu laiks atšķirtos tieši par vienu stundu

Vasaras laiks

Laika skaitīšanas sistēma, ko dažādās valstīs lieto pavasara un vasaras periodā. Joslas laikam vasaras laiks ir priekšā par 1 stundu

Vietējais laiks

Laika skala, kas saistīta ar Saules kulminācijas momentu. Vietējais laiks ir atkarīgs no vietas ģeogrāfiskā garuma

Pasaules laiks

Griničas meridiāna vietējais laiks

Koordinētais pasaules laiks

Laiks, kura skala ir saskaņota ar pasaules laika skalu tā, ka koordinētā pasaules laika un pasaules laika starpības absolūtā vērtība nepārsniedz 0,9 sekundes

Informācijas avots: Latvijas Izglītības informatizācijas sistēmas projekts "Astronomija tīklā" - http://www.liis.lv/astron/IE_version/AstroAz/NoZemraug/Debspidkust.htm

kas-notiek.ucoz.lv

Paradums ir noturīgāks, ja tas savu sākumu ņem jaunībā; to mēs saucam par audzināšanu, kas savā būtībā nav nekas cits, kā agri noformējušies paradumi.
-- Bēkons F.

«Žigulis» nepamana «sarkano» un pakļūst zem tanka

  • Visi aktuālie video
  • 4 Decembris vēsturē

    Kam šobrīd visvairāk būtu nepieciešama sociālā palīdzība?
    Atbildes: 49
    Ārstniecības augi Latvijā | Пик известий | Uzturēšanu nodrošina uCoz | Katalogs | Kinofilm@LV