Jūs dūšīgi lamājat kristīgo ticību, un tās vergu tikumi un morāle ir jums visiem dziļi asinīs, bet jūs gribat to noliegt un krāpjat citus un paši sevi, dēvējat sevi par altruistiem. Un tomēr altruists nav nekas cits kā filozofējoša āksta drānās iebāzts kristietis. Jūs ceļat savos plecos tādu pašu vainas apziņas un respekta nospiedošo pienākumu nastu kā kristietis, tikai bezkristīgā mierinājuma garā nabago bezapziņas ticībā. Jums vajag justies nožēlojamāk nekā parasti cilvēki jūtas. Jūs apspiestajiem nevarat īsti palīdzēt, un, ja jūs tomēr esat palīdzējuši, tad esat melojuši paši sev. Tad jūs esat bijuši egoisti un glābjamos padarījuši par egoistiem. Ko tad citādi lai nozīmētu jūsu mācība par naidu uz laiku? Nesprediķojiet kautrīgu mīlestību, bet gan patmīlu.
-- Rainis